LATIekšējā bērna dziedināšanas prakse.
Itin bieži individuālā sesijā tiek iekļauta iekšējā bērna dziedināšanas prakse.
Reiz es pati veltīju vairākus mēnešus, iekšējos ceļojumos vedot mājās savu iekšējo, traumēto bērnu. Tik dažādos vecumos, mazā Anna bija iestrēgusi notikumos, kur jutās nemīlēta vai apdraudēta, bez drošības, stabilotātes sajūtas. Un viņas “pārvešanās mājās” vienmēr bija emocionāla un arī piepildoša pieredze, pēc kuras arvien labāk apzinājos savu iekšējo potenciālu un resursu un kļuvu arvien neatkarīgāka no ārpasaules viedokļiem. Šis ceļš bija garš, bet absolūti nepieciešams.
RTT sesijas laikā, ļoti bieži saskaramies ar ainām, notikumiem, kuros mazais iekšējais bērniņš vēl joprojām ir sāpēs. To parāda spēcīgās emocijas, pieskaroties seniem notikumiem, ķermeņa valoda, pat balss izmaiņas. Šādos gadījumos, it sevišķi, ja regresija ir aizvedusi līdz zīdaiņa stāvoklim, nepieciešams iedot mazajam bērnam drošības sajūtu.
Caur iekšējā bērna dziedināšanas praksi mums ir iespēja pateikt mazajam bērnam, ka viņs ir mīlēts, gribēts, svarīgs. Ka viņš ir mīlestības un uzmanības vērts. Un ka viņš ir perfekts tieši tāds, kāds viņš ir. Iekļaut viņu sevī, savā dzīvē un garantēt beznosacījuma mīlestību un drošību.
Iekšējā bērna dziedināšanā notiek a t b i l d ī b a s u z ņ e m š a n ā s par savu iekšējo bērnu. Tu pats uzņemies perfekta vecāka lomu savam iekšējām bērnam. Un tas ir labi un dabiski, jo patiesi, neviens, kā pieaugušais, nevēlas vairs mammas vai tēta nedalītu uzmanību un neviens vairs neiznīks bez mammas vai tēta mīlestības.
Šī prakse palīdz pārvirzīt uzmanību no ievainojuma brīža un tajā laikā iegūtajām izpratnēm uz tagadni. Tagadni, kurā nu jau pieaugušais cilvēks var nonākt līdz pašmīlestībai, pašrūpēm un dabiski augstam pašvērtējumam, jo ne tikai var, bet arī vēlas savu dzīvi uzlabot, uzņemoties par to pilnu atbildību.
Regresijas sniedz iespēju atskatīties uz notikumiem, kas notikuši a r m u m s, un kuru notikšana nav mūsu vaina. Tās sniedz iespēju atbrīvoties no liekām izpratnēm par sevi, ja tās ir nederīgas, nokalpojušas un neatbilstošas pieaugušā realitātei. Regresijas laikā it kā sastājas vietās dabiskās lomas, ierauga notikušo pieaugušā acīm un veido jaunu izpratni par notikušo, pārrakstot iekšējo naratīvu par sevi.
Iekšējā bērna dziedināšanas prakse vēl dziļāk nostiprina saikni ar sevi, iekšējo bērnu, intuīciju. Tā sniedz iespēju atkal pieskarties bērna priekam, sapņiem un pat radošumam. Tā spēcina.
Kā Tu vari zināt, ka tas Tev ir nepieciešams? Daži piemēri:
- Neatrisinātas attiecības ar vienu vai abiem vecākiem, piemēram, nav iespējama mierīga komunikācija, netiek ievērotas robežas, ir dusmas, aizvainojums, nespēja piedot, pieņemt vecākus, sajūta, ka vecāki ir kaut ko “parādā”;
- Grūtības saskarties ar savām emocijām, dusmu un citu emociju uztveršana kā bīstamas;
- Zināma vardarbības trauma, kas nav atrisināta;
- Iespējams arī perfekcionisms, trauksme, panikas lēkmes;
- Iespējams iestrēgusi sajūta, nespēja sapņot, izvirzīt mērķus, iet uz tiem.
Iekšējo bērnu vari dziedināt dažādās terapijās, noteikti gan psihoterapijā, gan hipnoterapijā, gan mākslas, kustību terapijās, arī meditējot, iekšējos ceļojumos. Rakstot viņam vēstules, vizualizējot bērna pārvešanu mājās, savā ikdienā ieviešot vairāk prieku raisošas, iespējams uz pirmo skatienu, bezjēdzīgas (nenes prakstisku/derīgu rezultātu) darbības.
Ja sajūti mani kā savu speciālistu, kas var Tev asistēt pārvest iekšējo bērnu mājās, raksti, jautā par individuālu sesiju: annasdabasterapija@gmail.com vai tepat DM, ar prieku Tev asistēšu šajā ceļā.
Anna Melbārde
