Tavs laiks/Laiks sev
Ja jūs zinātu, cik daudz man ir sarunu par darba/dzīves līdzsvaru. Par to kā neizdegt, par to, kā atrast laiku sev, atļaut sev rūpes, mieru, hobiju.
Nē, pasaule neapstāsies, ja izslēgsi telefonu agrāk vakarā. Nekas nenotiks, ja neatbildēsi uz ziņu tagad un tūlīt.
Nekas
nenotiks, ja saviem sekotājiem nesniegsi jaunāko un sulīgāko informāciju tagad
un tūlīt.
Nekas nenotiks, ja Tavi bērni pavadīs vairāk laika ar citiem tuvākas vai tālākas ģimenes locekļiem.
Nekas, itin
nekas nemainīsies, ja atradīsi laiku sev. Tas Tev pienākas.
Nē, patiesībā potenciāli var mainīties daudz kas! Tev var būt vairāk pacietības, prieka, miera, pārliecības par sevi. Tevī var rasties sajūta par savu kodolu – stipru, neizdzēšamu, stabilu.
Vai esi sev uzdevusi jautājumu – kas man šobrīd ir nepieciešams? Ko mana dvēsele, sirds, bērnišķā daļa vēlas, pēc kā tā ilgojas?
Kas ir tas, ko vēlies izdarīt, paveikt, iemācīties, kas it kā nenes tūlītēju LABUMU?
Es arī grēkoju. Es ļauju sev citas lietas nolikt augstāk par sevi. Ir jāpaspēj darbs, izaugsme, bērni, attiecības, ciemiņi. Bet nav jāpaspēj pabeigt tā glezna, kas stāv uz molberta kopš pavasara.
Pavasaris daudz ko izjauca, arī sajūtu par to, ka drīkst veltīt
laiku sev.
Tagad sāku no jauna mācīties. 15 minūtes pastaigas dabā. Nav liels mērķis, izdarāms.
Kas ir Tavs mērķis? Kā vēlies veltīt laiku sev? Ko vēlies
iemācīties, uzzināt, izpētīt tikai sev? Kas Tevi saista, pievelk?