Kāpēc mana eļļu klāstā nav jaunākā, modernākā eļļa?
PIERĀDĪTA ārstējoša iedarbībaAugsta DROŠĪBAS pakāpePietiekami plaša PIELIETOJAMĪBA
Auga latīņu nosaukumsAuga daļa (piemēram, zieds, lapas vai koksne utt.)Ieguves valstsIeguves veids (tvaika destilācija vai svaiga spiešana)Vai eļļa ir testēta (GC/MS atskaites)Vai ražotājs ir uzticams, caurredzamsUn mana izvēle ir tikai bioloģiskas, ekoloģiskas un/vai savvaļas augu eļļas.
Aromterapijā izvairās no eļļām, kas ir nezināmas vai ir modes lieta – rets augs, kas atrasts un destilēts džungļos un kura eļļa nekad nav bijusi klīniski testēta, par to nav nevienas atsauces profesionālajā literatūrā, nenonāks manā eļļu klāstā!
Kāpēc šāda piesardzība?
Tāpēc, ja saglabājam attieksmi, ka ēteriskās eļļas ir ārstējošs līdzeklis, tad mēs jau sevi pasargāsim no vismaz daļas nedrošu rīcību!
Dabisks nav tas pats, kas drošs
Domu apļi, prāta mehānismi
Viens no prāta darbības mehānismiem ir, ka tas meklē apstiprinājumu Tavam domām!
Doma ---> es esmu vājaPrāta reakcija ---> meklēt apstiprinājumus tam, ka esmu vāja, piemēram, es nevaru pati pacelt šo kasti vai es nevaru atrast risinājumu šai problēmai, vai es nevaru paspēt izdarīt visas mājas lietas Emocija ---> nožela, skumjas, sevis žēlošana, bezspēcības sajūta, kas pastriprina domuDoma ---> es patiešām esmu vāja, es to zinuveltīt laiku savu domu sadzirdēšanaiapzināti likt preti pozitīvus apgalvojumus negatīvai domaimeditācijapateicības prakseapzināti meklēt pierādījumus pretējus negatīvajai domaies esmu mājās
Tu esi mājās – šajā ķermenī, šajā ģimenē, šajā valstī, šajā darbā, šajā brīdī.
Pienāk brīdis, kas jāsaprot, pietiek meklēt. Pietiek meklēt atbildes, pareizo ceļu, īsto nodarbošanos. Pietiek meklēt izskaidrojumus, kas savā ziņā ir attaisnojumi. Pietiek!
Tu esi mājās. Tur kur, Tu šobrīd esi, tāds, kāds esi, Tu esi mājās.
Pieņem šo apziņu, sajūti to, izbaudi to un nedaudz apstājies. Apstājies, lai sajustu sevi pilnībā. Apstājies, lai spētu novērtēt visu, kas Tev jau ir. Visu, kas jau ir sasniegts, uzzināts, izprasts.
Caur klusumu, kas atnāk šajā brīdī, var notikt pārmaiņas, liekais var atkrist, varam labāk sadzirdēt, kas patiesi patīk, aizrauj, interesē. Bet tas ir tikai blakus produkts, kas mierīgi ved attīstības virzienā. Tas neaprij alkatīgos sevis meklējumos, kuros pazūd visa dzīve, prieks, vieglums!
Nesen man bija skaista saruna ar klienti,
kura pieminēja, ka kāda brīdī pārstājusi apmeklēt apmācības, kurās visu laiku
jutusies, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Ka ir jārok, jārok, jālabo un
jālabo.
No tā nogurst cilvēks!
Man nesen atnāca atklāsme – es esmu
mājās. Un iestājās miers.
Līdz tam tie bija tikai vārdi, bet mana
dvēsele prasījās “mājās”. Cik smieklīgi! Es esmu mājās! Es esmu tieši te, kur
esmu izvelējusies būt.
Kā mainītos Tava attieksme pret sevi, ja
Tu saprastu, ka esi pilnībā perfekts tāds kāds esi? Ar visam pieredzēm, sāpēm,
niķiem?
Kā mainītos Tava attieksme pret sevi, ja
izprastu, ka nav viens pareizais ceļš vai veids, kā Tev būt?
Bet ir iespējas, kas nav ierobežotas? Iespējas, kas Tev ļauj dzīvot dzīvi, kas Tev sagādā prieku?
Mums visiem ir ļoti daudz iespēju piepildīt
sevi, tāpēc ieskaties savā iespējā būt šeit uz zemes par to, ko vēlies būt!
Lai Tev būtu vieglāk, pajautā sev
Kas man sagādā prieku?
Kas man sniedz enerģiju?
Kas man labi sanāk?
Un tad padomā, ko es jau šodien no tā visa varu izdarīt?
Ieelpa. Izelpa. Es esmu.
Anna
Vai likt ēterisko eļļu bērnam vannā?
TIKAI pēc vajadzībasTIKAI bērniem drošā devāTIKAI bērniem drošas eļļas.VIENMĒR iepriekš sajauc ar vieglu bāzes eļļu, piemēram mandeļu, vīnogu kauliņu, jojoba vai persiku kauliņu.Anna
Neviena ēteriskā eļļa nepadarīt Tevi par to, kas neesi.
Katrs no mums, ja ieskatāmies sevī, varam
atrast to vīziju par sevi, ko vēlamies sasniegt. Dažkārt tā šķiet neiespējama.
Es vēlos būt labklājībā, mīlestībā, veselībā un skaistumā, ceļojumos, brīvā
laikā, ģimenē, sevī. Daudz prasīts?
Prāts, šis brīnišķīgais instruments,
atstāts savā vaļā, mums drīz pateiks, ka tas nav iespējams. Ka neviens nav gan
bagāts, gan laimīgs. Ka neviens nevar veltīt savu laiku ģimenei un sev un būt
turīgs. Ka, lai būt pārticībā ir noteikti kaut kas jāziedo – attiecības,
veselība vai laiks. Un vēl un vēl. Prāts zina, tam ir pateikts. Varbūt tā bija
mamma, kas pateica, varbūt tā bija skolotāja, kas norādīja, varbūt tā bija
pieredze, kas rādīja – nevar, neceri, nesanāks!
Un prāts dara savu darbu – apstiprina
visu to, kas reiz jau iemācīts. Apstiprina savu bāzes programmu, domas,
sajūtas, ticības sistēmas.
Bet ja atgriežamies pie sakuma, tās
vīzijas, kuru vēlamies sev. To, ko vēlamies sasniegt, to, kas vēlamies būt un
atrodam pirmo soli, kas jāsper šīs vīzijas virzienā, tad mēs iedodam savam
prātam iespēju sākt ticēt kam citam – savam spēkam, iespējām, varēšanai.
Un jā, šis iespējams būs mūža darbs, bet
vai tas nav skaisti? Visu mūžu augt, mainīties, pieredzēt, mācīties, iet uz
priekšu? Galu galā, kurš no mums patiesi būtu gatavs ēst to pašu, vilkt to
pašu, domāt to pašu, runāt to pašu, iet turpat, satikt tos pašus cilvēkus katru
sava mūža dienu?
Un nē, neviena ēteriskā eļļa mūs
nepadarīs par gatavu, jaunu cilvēku. Bet tās var atbalstīt, palīdzēt,
parisināt, parosināt. Atbalstīt ar mieru, kas nepieciešams, ar skaidru prātu,
ar sirds atvēršanu, ar drosmi iet savu ceļu. Tās var palīdzēt Tavam prātam rast
risinājumus, redzēt skaidrāk, rast spēku.
Procesā, kas saucas dzīve, atbildīgos
momentos Tu vari griezties pie lielā dabas spēka, kas sevi izpauž caur
ēteriskajām eļļā. Tās var palīdzēt sevi labāk izprast un pieņemt, kas visbiežāk
ir atbilde uz daudziem jautājumiem.
Sevis pieņemšana izgaismo patiesās
vēlmes. Patiesos talantus. Patieso dzīves ceļu, kuru ejot atklājas, ka viss, ko
patiesi vēlamies ir mums pieejams. Jā, tas visdrīzāk aizņems laiku, bet tur jau
tā sāls. Dzīve ir ceļš. Un Tava izvēle ir to iet cik ātri, viegli, smagi, lēni,
jautri vien Tu vēlies.
Kas ir pašizaugsme?
Cik bieži jānak uz aromterapiju?
Kura eļļa nostiprina pašapziņu?
Ciedrs (cedrus atlantica) tvaika destilēta no koksnesCiprese (cupressus sempervirens) tvaika destilēta no skujāmBergamote (citrus bergamia) tvaika destilēta no mizasGreiprūts (citrus paradisi) spiesta no mizasJasmīns (jasminum grandiflorum) tvaika destilācija no ziedu absolūta, 5% koncentrācijāSandalkoks (santalum album) tvaika destilācija no koksnesĢerānija (pelargonium graveolens) tvaika destilācija no lapāmApelsīns (citrus sinesis) spiesta no mizasLietojot ēteriskās eļļas, ir jāņem vērā arī kontrindikācijas! Pirms lietot ēterisko eļļu, kas patīk, iesaku iepazīties ar tās aprakstu.Meditācija. Vai dari šo praksi?
Krīze, ko ar to darīt?
Mani zemie punkti
Sēdies un pieraksti..
Man ir savi Saulgriežu rituāli, kas pēdējo gadu laikā ir nostiprinājušies un patiesībā ir visai vienkārši. Un ar vienu no tiem vēlos padalīties ar Tevi. Tev vajadzēs savu mīļāko pierakstu kladi un pildspalvu. Un klusumu, mieru, laikus sev.
Katru gadu, pat vairākas reizes gadā es rakstu. Rakstu savas sajūtas par dzīvi, ko vēlos dzīvot. Neaizmirstot pateikties par to, kas jau ir manā dzīvē. Iesaku pamēģināt arī Tev!
Vienmēr sāc ar pateicību. Atrodi laiku tikai sev. Bez skriešanas un pienākumiem un sāc. Par ko vari pateikt paldies? Lai pateicības būtu visaptverošas, atceries rakstīt par ko esi pateicīgs visās dzīves jomās - mīlestība, attiecības, veselība, karjera/darbs, hobiji, ģimene, brīvais laiks u.t.t. Katrā no dzīves nodaļām atrodi vismaz 3-5 lietas par ko vari būt pateicīgs un ne tikai pieraksti šo pateicību, bet atļauj tai piepildīt savu sirdi! Jo vairāk pateicības, jo labāk, raksti visu, kas nāk no Tevis āra.
Otrais solis ir uzrakstīt visu, ko vēlies atstāt aizejošajā gadā/laika posmā. Sajūtas, notikumus, atmiņas, domas? Raksti visu, kam vairs neredzi vietas savā dzīvē.
Un, visbeidzot, raksti, veido savas jaunās dzīves plānu. Atceries dzīves jomas? Pievērs uzmanību katrai no tām, kad raksti savas jaunās dzīves vīziju. Ej detaļās, esi konkrēts savā nodomā. Kas ir tas, ko vēlies sasniegt, piedzīvot? Bet noteikti iekļauj arī sajūtas. Kā vēlies justies? Kādu dzīvesveidu vēlies dzīvot? Kādas sajūtas, pieredzes pieredzēt?
Jaunās dzīves plānu vienmēr raksti tagadnē, īstenības izteiksmē. Visu, ko vien priekš sevis vēlies, ievelc savā īstenībā. Saki - es esmu, man ir, es jūtos, nevis es vēlos.. Un rakstot, izjūti kā tas ir, kad Tev viss jau ir! Pateicības un pārpilnības sajūta šeit ir būtiska.
Jaunās dzīves plānu padari dzīvu. Uzzīmē, izveido kolāžu - uz papīra vai datora ekrānā. Izveido kaut ko, kā ikdienā vari atcerēties par šo plānu un sajust visas tās pozitīvās emocijas, ko piesaisti plānu veidojot. Pasapņo nedaudz, sajūti katru no sajūtām, ko vēlies savā dzīvē iegūt. Vai tas ir prieks, vieglums? Varbūt miers, harmonija? Viss Tev ir pieejams, un ja jau sāksi šīs sajūtas izjust, Tavs fiziskais ķermenis un prāts tās atpazīs un meklēs to piepildījumu.
Un pēdējais solis ir reāla darbība. Ar sapņiem vien nepietiek. Lai sapņus piepildītu ir jāseko rīcībai! Tāpēc izveidojot savu konkrēto un sajūtām pilno plānu, uzreiz pieņem lēmumu par rīcību. Ieraugi pirmo soli, solīti un ej tā virzienā. Tev nav jāzina, kā tas, ko vēlies piepildīsies, jo tas ir ceļš. Un Tu šobrīd redzi tikai pirmo ceļa posmu, līdz pirmajam pagriezienam. Vēlies uzzināt vairāk? Noej pirmo ceļa posmu, tālākais tad varēs Tev atklāties.
Rit pēdējās gada dienas, stundas. Izdari to tagad, ja vēl neesi izkaldinājis savu Jaunā Gada plānu. Un atceries, vienmēr ir labāk izdarīt labāko pieejamo, nevis nedarīt perfekcijas vārdā.
Anna
Sapņu grāmatas
Man plauktā jau sarindojušās kādas piecas pabiezas klades. Visas pilnas ar maniem sapņiem, tiem sapņiem, ko redz naktī.
Uzsāku šo ceļu pirms gadiem četriem, kad nonācu pie Inin Nini un iemācījos, ka sapņi ir jāpieraksta un ka tajos ir paslēpts daudz svarīgu ziņu no zemapziņas. Sākums nebija viegls. Man prāta un loģikas cilvēkam, tomēr mana iekšēja balss spēcīgi teica, ka šis ir pareizais virziens man.
No sākuma varēju pierakstīt tikai sapņu kripatas. Tad nāca laiks, kad pierakstīju praktiski katru sapni, ko redzēju un atcerējos. Tad, laikam, mēnešiem, pat gadiem ejot, sapņu klade man vairs nestāv uz naktsgaldiņa, lai varētu noķert katru sapni aiz astes un pierakstīt to. Manā kladē nu ierakstās tikai svarīgie, nozīmīgie sapņi, kurus esmu uztrenējusies sajust. Tie, kuri nes vēstījumu no manas zemapziņas par to, kas man ir svarīgs šajā brīdī, par to, kas notiek ar mani, manām sajūtam, domām, dzīves redzējumu.
Atskatoties manos sapņos, redzu savas garīgās attīstības karti. Kad mani māca milzīgas bailes, kad dzīvoju eiforijā, kad saņēmu dāvanas no savas zemapziņas, Dvēseles, kad brīdinājumus. Atskatoties es redzu kādu ceļu esmu veikusi un varu sev papliķēt uz pleca. Un vēl atskatoties es redzu, cik ļoti mana zemapziņa ir vēlējusies, lai es redzu. Lai redzu, sevi, savus talantus, savu īpašo ES ESMU stāvokli. Un cik brīnumaini tas ir, kad atskatoties var ieraudzīt - man jau viss ir. Visas pieredzes, īpašības, kas nepieciešamas, lai es varētu piepildīt sevi šajā dzīvē.
Tomēr, es neierosinu, lai Tu pieraksti savus sapņus dēļ ieguvuma, kas Tev būs kaut kad, pēc daudziem gadiem. Es ierosinu - pieraksti savus sapņus, lai Tava zemapziņa zinātu, Tu esi te un Tu vēlies sadzirdēt to. Tas, kas Tavai iekšējai balsij ir pasakāms, Tev ir svarīgi. Tava iekšējā balss zina to, ko neviens cits nezina. Un tā ir gatava dalīties ar šīm zināšanām. Un Tu, ieklausoties un pierakstot savus sapņus, dod signālu savai zemapziņai, ka Tu vēlies sadzirdēt. Caur sapņu darbu veidojas un nostiprinās spēcīga saikne ar sevi, savu zemapziņu, intuīciju. Un tas vienmēr ir ieguvums. Jo ja mēs sadzirdam sevi un veidojam iekšējo dialogu, mūsu ķermenis necieš no neizpaustam sajūtām, emocijām. Caur ieklausīšanos sevī, mēs atbrīvojam sevi no ķermeniskām izpausmēm, kas bieži signalizē - kaut kas nav kārtībā! Mūsu ķermenim nav nepieciešams nonākt līdz sāpēm, lai mēs pievestu uzmanību sev, palēninātos. Mēs jau katru dienu veltam laiku sev, laiku, lai sadzirdētu sevi un pieņemtu lēmumus balstītus savā iekšējā sajūtā. Lēmumus, kas veicina harmoniju starp prātu, Dvēseli un rīcību.
Katram, kurš sapņo, ir nepieciešams pierakstīt savu sapņus. Šo es dzirdēju un man tas norezonēja. Un kā ar Tevi? Vai izmantosi šo bezgalīgo resursu, ko var sniegt "sapņu darbs"?
Mana pieredze ar ēteriskajām eļļām
Ar ēteriskajām eļļām pirmoreiz iepazinos pirms vairākiem gadiem un, lai arī iepriekš nebiju ar tām saistīta, man bija iekšējā pārliecība, ka “man patiks un tas būs vērtīgi”. Bieži vien atliek tikai ieklausīties iekšējā zināšanā, lai atrastu savu ceļu, bet par to gan citreiz.
Ēteriskās eļļas izsmaržoju skaistā sapņiem un iekšējiem ceļojumiem veltītā pasākumā. Mana oža vienmēr ir bijusi attīstīta un intuīcija pat neattīstītā stāvoklī ir bijusi klātesoša. Ar šiem smalkajiem instrumentiem - ožu un intuīciju es izveidoju pirmo ēterisko eļļu maisījumu sev - ieelpošanai un nodoma nostiprināšanai. Šo eļļu lietoju katru dienu kopā ar nodomu un jutu, ka tas palīdz man justies labāk, pozitīvāk. Tas raisīja manī spēku un nostiprināja manī sajūtas kādas biju uzrakstījusi savā nodomā. Gāja laiks un kamēr ēteriskās eļļas vēl nebija daļa no manas ikdienas, tad smagākās dzīves situācijās es meklēju atbalstu arī pie aromterapeites papildu visam ko darīju savas fiziskās, emocionālās un garīgās labsajūtas vārdā.
Brīdī, kad mana dzīve bruka un juka griezos pie ēteriskajām eļļām jau daudz mērķtiecīgāk. Pirku pēc sajūtām, elpoju, veidoju savus eļļu maisījumus, izkliedēju telpā. Jutu, ka tās mani stiprina, palīdz, atbalsta, ļauj izturēt dzīvi brīžos, kad viss likās neizturami. Zīdainis, vecākais bērns, bankrots, atbalsta trūkums, pārvāksānās, šķiršanās, kas neizbēgami tuvojās. Tas viss varēja būt man par daudz, tomēr ar instrumentiem, kurus biju jau iepazinusi savā ceļā, viens no kuriem bija ēteriskās eļļas, es izturēju un atradu veidus kā sevi dziedināt, samīļot, attīrīt un iet tālāk. Stiprāka, varošāka, ar augsti paceltu galvu es atradu veidus, kā darīt to, kas jādara un vilkt sevi ārā no stāvokļiem, kas mani draudēja aprīt - bailes, neziņa, vājums, upura loma. Paldies visiem, kas mani šajā ceļā atbalstīja.
Kad dzīvē pienāca brīdis, kad pieņēmu un atzinu, ka vēlos strādāt ar cilvēkiem, ēteriskās eļļas bija pirmā un loģiskā mana izvēle. Jo vairāk lietoju ēteriskās eļļas sev, jo vairāk sapratu, ka neko no tām nesapratu un jutu, ka man ir nepieciešama patiesa, pārbaudāma un uzticama informācija. Mācības bija intensīvas un savā ziņā šokējošas. Sapratu, ka lietojot eļļas krīzes situācijā esmu rīkojusies bezatbildīgi pret sevi un it sevišķi pret mazajiem bērniem, kas bija vienā telpā ar mani. Tomēr es apzinājos, ka rīkojos tā, kā man vajadzēja, lai izdzīvotu smagu dzīves posmu un uz priekšu ejot rīkojos drošāk, veselīgāk un mērķtiecīgāk.
Kas ir tas, ko iemācījos un kas man ir palīdzējis tālākajā ceļā? Es iemācījos, ka ēteriskās eļļas ir jālieto ļoti mazos daudzumos. Daudz mazākos nekā šķiet - viens piliens bieži vien būs pietiekami. Es iemācījos, ka ir stimulējošas ēteriskās eļļas, kas nervu slodzes gadījumos var kaitēt, pārslogojot centrālo nervu sistēmu. Es iemācījos, ka ārkārtīgi būtiska loma ir ēterisko eļļu kvalitātei, izcelsmei un sastāvam un ne viss, ko tirgo ir ārstnieciskas ēteriskās eļļas. Es iemācījos, ka nav nepieciešamas 90 (skaitlis kā piemērs) ēteriskās eļļas, lai sev palīdzētu, bieži vien pietiek ar saujiņu, jo pareizi izvēlētas ēteriskās eļļas ir ļoti daudzpusīgas un plaši pielietojamas. Ka ir drošākas un ne tik drošas eļļas.
Ka ēterisko eļļu pielietošana nav ezotērika, bet zinātne un ārstniecības līdzeklis. Ka ēteriskās eļļas strādā dēļ to ķīmiskā sastāva, kas aromterapijas eļļām ir izpētīts un pašas eļļas bieži ir klīniski testētas un to iedarbība ir zināma, pārbaudāma un uzticama.
Es iemācījos, ka katrs no mums ir individuāls, un nav iespējams visiem sekot vienai noteiktai formulai kā lietot ēteriskās eļļas ikdienā, tomēr vienmēr uzsākot lietot jebkādu ēterisko eļļu ir jāsāk ar mazāko iespējamo eļļas daudzumu, lai sajustu savu reakciju uz to un vai vispār ir nepieciešams lielāks eļļas daudzums.
Man bieži jautā, kā es lietoju ēteriskā eļļas savā ikdienā. Man vienmēr ir sevis izveidota kopjoša un atjaunojoša sejas eļļa. Kad meitas sāk slimot, man pa rokai vienmēr ir pilieniņš Lavandas, Cipreses, Citrona, ko iepilinu silta ūdens bļodiņā un novietoju to viņām blakus. Kad man ir nepieciešams sazemējums, drošības sajūta, es ieelpoju pilienu Ciedra. Kad jūtos izsmēlusies, satraukusies vai savādāk izsista no līdzsvara es ieeju vannā ar atbilstošām ēteriskajām eļļām atjauktām bāzes eļļā.
Bet tas, ko es nekad nedaru - es “neiesmaržinu” gaisu ar ēteriskajām eļļām un nekad ēteriskās eļļas nelietoju bez konkrēta nodoma, jo es apzinos to spēku ne tikai garīgajā un emocionālajā ziņā, bet arī ietekmi uz fizisko ķermeni, jo ar ēteriskajām eļļām nav iespējams nodalīt visas šīs iedarbības. Es uztveru ēteriskās eļļas kā ārstniecības līdzekli un tā arī to pielietoju un iesaku katram tāpat pieiet tām.
Vai padalīsies arī ar savu pieredzi ceļā uz ēterisko eļļu pielietošanu?
Mana pieredze ar trauksmes pārvarēšanu
Trauksme man ir pazīstama līdz kaulam, turklāt tā ir bijusi daļa no manis kopš bērnības. Diezgan daudz gadu es dzīvoju ar to un savādāk ne vien nepratu, bet pat iedomāties nevarēju, ka ir iespējams bez tās. Tā mani pavadīja cauri skolas gadiem ar galvassāpēm, lielu atšķirtības sajūtu un sliktu dūšu, vēdera sāpēm un nespēju pieslēgties notiekošajam ap mani.
Atceros gadījumu, kad skolas ekskursijā gulēju uz grīdas aiz priekšpēdējās krēslu rindas, saritinājusies čiekurā un austiņās klausījos mūziku uz draudzenes atskaņotāja, lai tiktu galā ar savām sajūtām, kas draudēja mani aprīt. Es nezināju, kas ar mani notiek un nekādi nebūtu vartējusi ielikt vārdos to, ko jutu. Itkā daļa no manis būtu izrauta un atrastos citā vietā. Itkā viss būtu nepareizi. Itkā es nevarētu sevi saturēt kopā. Jau skolas laikā meklēju atbalstu pie ģimenes ārsta, bet tālāk par ieteikumu dzert Magniju ar B6 netiku.
Ceļošana bija murgs vēl daudzus gadus. Lai arī es vienmēr esmu vēlējusies ceļot, man vienmēr bija slikti to darot. Slikti jau sākot gatavoties celojumam, vissliktāk dodoties ceļā. Silta dūša, galvassāpes, neizskaidrojamas sajūtas ķermenī un emocijās. Dusmas, aizvainojums, bēdas. Un visam pāri satraukums. Vai man ir pase? Vai man ir maks? Vai man ir telefons? Vai nenokavēšu? Vai man ir pase? Vai man ir maks? Vai man ir telefons? Un tā uz rinķi un rinķi.
Trauksme un nogurums no lielām pilsētām. Nespēja pieņemt jebkādas izmaiņas, pat mazākās, pat par to, kur ēst, cikos iziet no mājas, nemaz nerunājot par tik "lielām" lietām kā, ko darīt brīvdienās. Vēlme visu kontrolēt viennozīmīgi bija viena no lielākajiem ierosinātājiem manām sajūtām. Un sevis nejušana, liela distance starp sevi un savu dvēseli un pagātni. Manas sajūtas ietekmēja pilnīgi visu. Attiecības, veselību, attīstību, darbu, to, ko es izvēlējos darīt un nedarīt. Manī nebija spēja izjust patiesu prieku, brīvību. Jutu tādu kā sienu starp sevi un pasauli. Es darīju lietas, ceļoju, satiku cilvēkus, piedzīvoju pieredzes, bet kaut kā nekas no tā nebija pa īstam. Nekas no tā visa nenonāca manas būtības dziļumos.
Mans pacietības mērs ir diezgan liels un lūzums manī notika, kad bija piedzimusi vecākā meita un, lai arī ārpasaulē visu laiku biju kaut ko mainījusi, meklējusi, kāda tad nu būs īstā kombinācija (dzīvesvieta darbs, attiecības u.c.), kurā es beidzot jutīšos labi, es sapratu, ka iekšēji nekas nav mainījies. Pirms tam es izjutu milzīgu trauksmi par darbu un vai esmu visu izdarijusi perfekti tajā. Tagad izjutu trauksmi par savu bērnu un sevi kā māti. Mans fiziskais ķermenis visu laiku ziņoja, ka kaut kas nav kārtībā. Es izjutu sāpes, slimoju bieži. Tomēr visumā biju vesela. Nekas "liels" ar mani nebija noticis. Mana motivācija kaut ko mainīt bija tieši šāda - kaut kam ir jāmainās, pirms es saslimstu ar kaut ko nopietnu. Jo es jutu līdz būtības dziļumiem, ka turpināt pa vecam es vairs nevaru.
Kas man palīdzēja? Mani izglāba prakse, ko saucu par iekšējiem ceļojumiem. Prakse kuru, pēc iepazīšanas, veicu katru dienu bez izņēmumiem. Pat vairākas reizes dienā sākuma posmā. Iekšējais ceļojums sākas ar acu aizvēršanu, elpošanas palēnināšanu un uzmanības vēršanu sirdī. Tiek uzdots aktuālais jautājums un sirds piepildīta ar pateicības sajūtu. Un tad notiek virzība pa ceļu, kas ved pie kāda, kas uz šo jautājumu var atbidēt.
Prakse ir skaista un ārkārtīgi noderīga. Bet ko tā dara? Pirmkārt, tā iemācīja manai zemapziņai, ka esmu te un vēlos to sadzirdēt. Tā palīdzēja nodibināt saikni ar sevi. Tā iemācīja sevi sadzirdēt arvien labāk un labāk. Trauksmes un depresijas viens no cēloņiem ir tas, ka nedodamies savas dvēseles vēlmju virzienā. Ka neklausamies sevī, laužam sevi, jo tā mums bieži vien ir iemācīts. Tāpēc drošas saiknes atjaunošana pašiem ar sevi ir viens no pamata instrumentiem, lai atjaunotu līdzsvaru savā dzīvē.
Iekšējie ceļojumi arī man, piemo reizi mūža, iemācīja miera stāvokli, veidā, ko varu viegli pati sasniegt. Ar laiku sapratu, ka bieži vien viss, kas man ir nepieciešams ir tikai aizvērt acis, vērst uzmanību sirdī un pildīt sirdi ar mieru, mīlestību un pateicību. Es atklāju, ka pietiek tiešām ar dažām minūtēm dienā, lai es justos stabilāk, mierīgāk un drošāk. Iemācoties šo stāvokli es tajā varēju atgriezties jebkurā mirklī, tajā skaitā arī brīdī, kad mani sāka apņemt trauksme, bēdas. slimības, upura loma, sevis žēlošana. Es atklāju, ka ar laiku pietiek tikai "pieskarties" sirdij - ieiet stāvoklī, sajust to un nākt ārā, lai es atkal būtu saiknē ar sevi, domātu skaidrāk, justos mierīgāka un mans ķermenis, saņēmis signālu no smadznēm, ka viss ir kārtībā, nomierinātos.
Protams, paraēli meklēju cēloņus sevī, savā būtībā un pagātnē, kāpēc esmu tāda, kāda esmu un kāda es vēlos būt un kam ir jānotiek, lai es būtu ideālā sevis versija. Izmantojot iekšējos ceļojumus vai vizuālas meditācijas, es tīrīju, tīrīju un tīrīju sevi no atmiņām un sajūtām, kas man traucēja. Daudzas reizes es dziedināju savu iekšējo bērnu, daudzas reizes es meklēju atbildes uz jautājumiem - kas ir mans spēks, kas ir manas bailes, kas man tagad ir jādara, ko nozīmē manas sajūtas, sapņi, notikumi, zīmes manā dzīvē, kas ir mans uzdevums. Paralēli meklēju citus instrumentus, kas man palīdz un iekļāvu tos savā ikdienā. Kustība, skaņa, psihoterapija, gleznošana, sevis iepazīšanas kursi, ēteriskās eļļas, elpošana, sarunas, sapņi, informācijas meklēšana, lasīšana. Tas viss palīdzēja salikt ainu par sevi kopā kā puzli.
Skaistākais, ko iemācījos veicot šo ceļu ir tas, ka viss, kas man ir nepieciešams ir manī iekšā. Ka es jau esmu perfekta tāda kāda esmu ar visām savām pieredzēm, sāpēm un traumām. Ka varu paņemt visu to, kas ar mani noticis un pārskatīt, lai ieraudzītu savu spēku, savu varēšanu un izmantot to turpmāk savā dzīvē. Es ieguvu mieru un sevis pieņemšanu. Mans iekšējais stāvoklis, ar kuru vienmēr ir jāsāk, ja ir vēlme uzlabot dzīvi, ir tas, kas iekrāso visu manu jauno realitāti. Kā negaidīts blakus efekts bija paļaušanās iegūšana uz dzīvi, neizskaidrojamo, plūdumu, paļaušanās uz dievišķo sev izprotamā un pieņemamā formā. Un tajā pašā laikā es ieguvu kontroli pār savām emocijām un fizisko ķermeni. Īsumā es uzņēmos atbildību par sevi un to, ko varu kontrolēt un palaidu mēģinājumus kontrolēt ārpasauli.
Un tas viss sākās ar dažām minūtēm dienā sajūtot saviu sirdi, savu būtību, savu ķermeni un to, ko tie stāsta man. Un tāpat kā Romu neuzcēla vienā dienā, tāpat es zinu, šis ceļš, kuru es uzsāku pirms vairākiem gadiem un kas jau man ir atnesis skaistus augļus, tas ceļš turpinās un iespējams turpināsies visu mūžu un manuprāt tas ir skaisti.
Sirdsbalss sadzirdēšana
Katrs no mums piedzimst ar perfektu pārliecību par sevi un ticību
sev. Katram no mums ir ielikta perfekta spēja sadzirdēt savu sirdsbalsi.
Rietumu sabiedrībā mums ir iemācīts, ka prāts ir galvenais. Prāts vada mūsu dzīves, lēmumu pieņemšanu un to kā mēs redzam sevi un Pasauli. Cilšu kultūrās, savukārt, sirds tiek uzskatīta par galveno orgānu. Kā ir patiesībā? Kāpēc Rietumos visbiežākais darbnespējas iemesls ir psihoemocionālās saslimšanas un ar to saistītā sliktā pašsajūta?
Mūsdienu zinātnieki ir atklājuši, ka sirdi un smadzenes vieno neironu tīkls. Un sirds sniedz signālu smadzenēm caur sajūtām, savukārt smadzenes rīkojas sakaņā ar šo signālu. Un nomierinot savu sirdi un elpošanu, un piepildot sirdi ar pozitīvām sajūtām, kā pateicība, prieks, mīlestība, veidojas sakārtota saikne starp sirdi un smadzenēm, kas iedarbina pašdziedināšanās mehānismus, kas pozitīvi stimulē prāta un ķermeņa spējas.
Tas ir skaists apstiprinājums tam, ko esmu izjutusi pati. Sākotnēji mans instruments bija iekšējie ceļojumi. Drīz pēc ikdienas praktizēšanas es atklāju, ka man pietiek aizvērt acis, vērst uzmanību uz sirdi, palēnināt elpošanu, uzdot jautājumu, izjust pateicību un mana sirds momentāni sniedz īsu un skaidru atbildi, turklāt es pati piepildījos ar miera un līdzsvara sajūtu, kas pēc katras īsās prakses ilga arvien vairāk tādā veidā uzlabojot manu ikdienu, pašsajūtu un skatu uz dzīvi.
Es atklāju, ka varu nomierināt šādā veidā arī savu fizisko ķermeni, novērst saslimšanu, ja jutu, ka tāda tuvojas un savienojoties ar savu sirdi manī veidojās arvien skaidrāka pārliecība par to, ko es vēlos, kas man ir nepieciešams un rīkojos saskaņā ar šīm sajūtām. Kas savukārt pozitīvā veidā stiprināja mani, jo es sevi nenovedu situācijās no kuram man sevi būtu jādziedina, jāglābj vai jājūtas slimai, lai saprastu, ka esmu aizgājusi nepareizajā virzienā.
Mūsu prāts ir loģisks, sistematizējošs. Tas skatās uz iepriekšējām pieredzēm un, balstoties uz tām, izdara secinājumus un spriedumus par to, kas mēs esam, kas mums nepieciešams, kā ir uzbūvēta Pasaule. Un visbiežāk šie secinājumi veidojas tieši no negatīvajām pieredzēm, jo tieši tām ir piesaistītas visspēcīgākās emocijas, kas ir valoda, ko vislabāk saprot mūsu prāti.
Savukārt sirds, ja nodibini skaidru, uzticamu saikni ar to, Tev var pateikt kas Tev būtu vislabākais. Bez spriedumiem, izvērtēšanas. Sirds vienkārši zina. Un tā var būt zināšana, kas Tavam loģiskajam prātam var liktis nepieņemama. Bet zini - Tev ir izvēle. Vienmēr Tev ir izvēle, kuru ceļu iet, kā viedoklī klausīties.
Es klausos savā sirdī un tā mani ir aizvedusi brīnumainos ceļos, kas ne vienmēr ir viegli, bet gala rezultātā tie visi mani ir veduši augšup. Esmu brīvāka, veselāka, dzīvāka, īstāka un tas ir tieši tas, kā es vēlos būt. Tāpēc es klausos Tevī, mana sirdsbalss.
Mans personīgais stāsts ar RTT
Pirms aptuveni četriem gadiem biju emocionāli un pat fiziski ļoti zemā punktā. Jutos izsmelta, nogurusi, slima, viena. Tajā brīdī es iekšēji pieņēmu lēmumu, ka vairs tā nevēlos dzīvot. Instruments, kas laimīga gadījuma rezultātā nonāca manās rokās bija iekšējie ceļojumi - dziļā meditatīvā stāvoklī veikts iekšējās izpētes process caur simbolu valodu - valodu, ko saprot zemapziņa un kādā tā var komunicēt ar apziņu. Tāpat lielu uzmanību pievērsu saviem sapņiem. Gan sapņus, gan iekšējos ceļojumus es pierakstīju tādā veidā veidojot saiknes starp zemapziņu un prātu, nostiprinot izprasto iekšējos ceļojumos.
Iekšējie ceļojumi ir instruments, kas ne tikai raisa radošumu, vizualizāciju, bet arī nostiprina saikni ar zempaziņu, attīsta intuīciju. Es to izmantoju, lai spēcinātos, iegūtu atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kāds ir mans ceļš, uzdevums, kādas ir manas lielākās bailes, kas man var palīdzēt, kā man jārīkojas konkrētā situācijā, kas man traucē utt. Iekšējie ceļojumi ir arī brīnišķīgs instruments savu daļu dziedināšanai, kas iestrēgušas dažādās traumatiskās situācijās.
Regulāri praktizējot man vairs nebija nepieciešami sarežģīti iekšējie ceļojumi, bieži vien pietika uzstādīt jautājumu, aizvērt acis, ieelpot, izelpot un atbilde it kā ieleca manā prātā, apziņā. Tomēr tas bija ilgstoša darba rezultāts. Noteiktu laiku pat ikdienas prakses rezultāts. Tas prasīja manu gribasspēku, uzcītību un mērķtiecību visu apkopotu uz mērki justies labāk.
Iekšējo ceļojumu rezultātā jutu, kā nostiprinās mana pārliecība par sevi, par pasauli, par savu vietu tajā. Jutos daudz mierīgāka, priecīgāka, stiprāka, varošāka. Mans prāts bija mierīgāks, miegs labāks, lēmumu pieņemšana vieglāka. Visā visumā jutos labāk gan sevī, gan pasaulē. Jutos it kā nostiprinājusies sevī. Emocijas nebija tik spēcīgas negatīvā ziņā un pat, ja mani kaut kas izsita no līdzsvara jau zināju, ka spēšu atgriezties pati pie sevis, sava centra, savas būtības. Es atguvu dabisko spēju priecāties par dzīvi. rī savā fiziskājā ķermenī jutos labāk, veseligāk. Samazinājās trauksmes.
Kad sāku strādāta ar cilvēkiem jutu nepieciešamību visu šo pieredzi kondensētā veidā nodot tālāk. Esmu izgājusi ceļam cauri un mana vēlme ir nodot šīs zināšanas tālāk, bet veidā, kas būtu vēl ātrāks, vēl nesāpīgāks, vēl efektīvāks.
Un atkal jau laimīgas sagadīšanās pēc uzgāju Marisa Peer Rapid Transformational Therapy metodi. Es, kas vēl pirms pus gada sarunā biju izteikusies, ka hipnoze tas noteikti nav man, pamēģināju attālinātu sesiju un pēc tās atverot acis, man bija pilnīga "eureca" sajūta! Lūk, instruments, kas ātri, efektīvi un paliekoši apvieno visu, ko esmu darījusi pati ar sevi pēdējos gadus.
RTT mani uzrunāja tieši ar šo sajūtu, ka tas ir tieši tas pats, ko esmu darījusi pati - iekšējos ceļojumos, meditatīvā stāvoklī, bet šeit es varu izmantot RTT kā instrumentu, lai cilvēku vadītu pa šo ceļu ļoti kondensētā veidā. Es atpazinu arī dažādās metodes, ko biju pielietojusi pati uz sevi - iekšējā bērna dziedināšana, saruna ar pāridarītāju, jautājumu uzdošana, dziedinošas enerģijas laišana sev cauri utt.
Mana sajūta pēc RTT izmēģināšanas mainijās par labu hipnozei. Atkrita stereotipiskās bailes, jo manas sajūtas pilnīgi skaidri parādīja, ka stāvoklis, ko izmanto RTT sesijas laikā ir precīzi tas pats, ko sasniedzu pati meditējot. Attiecīgi es jutos daudz drošāk ar šo metodi, jo jutos, ka tā ir dabisks veids, kā palīdzēt citiem.
Darot savu iekšējo darbu biju iemācījusies, ka nepietiek kaut ko saprast, šīs zināšanas ir nepieciešams arī nostiprināt. Iekšējo ceļojumu sajūtu varēju nostiprināt tikai pierakstot un atgriežoties sajūtā, tomēr tas nebija tik efektīvi, kā RTT sesijas laikā veidotais ieraksts, kas jāklausās vismaz trīs nedēļas katru dienu. Pati ejot cauri šādiem procesiem apzinos cik grūti sākotnēji prātam ir pieņemt pozitīvās programmas, jo mēs bieži ticam, ka neesam pietiekami. Ka mums nepienākas. Ka ir taču tādi apstākļi, kas neļauj būt laimīgiem vai kā savādāk piepildītiem. Ar laiku šī pārliecība mainās. Bet viņa mainās tikai tad, ja ir pieņemts apzināts lēmums mainīt domāšanas veidu un tiek apzināti ieliktas jaunas ticības.
Es ticu, ka mēs katrs varam sevi izdziedināt pats. Ka katram no mums jau ir iedots viss, kas vajadzīgs, lai sevi sakārtotu. Mums katram ir iedots absolūti unikāls pieredžu un spēju kopums. Tomēr es arī zinu, kā tas ir, kad viss liekas nepanesami smagi. Kad ir tikai izmisums. Un tad ir nepieciešams atbalstošs plecs. Un tas ir tas, ko es tik labprāt sniedzu - atbalstu un uzmundrinājumusava ceļa gājējiem. Tu to vari! Es zinu!
RTT - kā tas strādā?
RTT nav vienkārši hipnoze, tā ir metode, kas izmanto hipnozes stāvokli, lai piekļūtu zemapziņā noglabātajai informācijai atgriežoties ne mazāk kā trīs notikumos no bērnības, lai izprastu, kādi notikumi, vārdi, kas pateikti, izjūtas, kas pievienotas notikumiem, ir veidojuši mūsu uzskatus par sevi un pasauli.
Izpratne ir spēks un izpratne hipnozē ir tā, kas pieļauj pieņemt jaunus un izdevīgākus lēmumus sev, kā arī atgriež spēku un kontroli pār savu dzīvi.
Mūsu prāts ir ūzbūvēts veidā, ka jebkas, ko mēs sev atkārtoti stāstam un kam ir piesaistītas spēcīgas emocijas, tiek atkal un atkal apstiprināts. Prāts meklē pierādījumus ārpasaulē tam, ko mēs iekšienē sev stāstām. Zināt, kā ir, kad esat nolēmuši iegādāties konkrētas markas automašīnu un pēkšņi tādas vien redzat uz ceļa? Tieši tas pats notiek ar iekšējo dialogu. Ja iekšējais uzskats ir, piemēram, man nepienākas būt pārtikušam, tad prāts strāda TIKAI uz to, lai apstiprinātu šo iekšējo ticību. Tāpēc, ja ir vēlme pēc izmaiņām, ir jānotiek apzinātam lēmumam par, domāšanas maiņu, lai varētu notikt izmaiņas arī fiziskajā pasaulē.
Šeit hipnozes stāvoklis ir ļoti noderīgs jo hipnozes laikā domājošais, kritiskais prāts, tas, kurš strāsta un stāsta uz rinķi - Tev nav, nekad nav bijis, tātad arī nekad nebūs, tiek apiets. Hipnozes laikā prāts ir atvērts jauniem un pozitīviem ierosinājumiem. Jo mūsu dabiskais stāvoklis, ikkatram piedzimstot, ir pārliecība par sevi. Neviens mazulis, nedomā, ka viņam nepienākas, piemēram, mammas siltums, ēdiens vai uzmanība. Jebkurš zīdainis pieprasa to, ko vēlas! Attiecīgi, šis stāvoklis, ka nav ticības, ir iemācīts.
RTT sesijas laikā veidojas izpratne par to, kurā brīdī ir notikuši šie iekšējie procesi, kad, pārsvarā, mazais bērns ir izlēmis - es neesmu pietiekami. Pietiekami, labs, gudrs, skaists, uzmanības, pārticības, mīlestības, veselības vērts. Un atskatoties pagātnē nu jau pieaugušais var pieņemt lēmumu - tas neesmu es, uz mani tas neattiecas! Es izvēlos atbrīvoties no traucējošajiem uzskatiem un es izvēlos to vietā izveidot jaunus, jaudīgus, pozitīvus. Jo, lai jebkas pozitīvs notiktu fiziskajā pasaulē, impulsam, pirmkārt, ir jānāk no mūsu pašu apziņas.
Tāpēc Marisa Peer izveidotā RTT Rapid Transformational Therapy metode darbojas šādi:
- Tiek uzlikts nodoms, kas ir konkrēti risināmais jautājums;
- Notiek ieiešana hipnozes transa stāvoklī;
- Regresija, cēloņu meklēšana;
- Secinājumu izdarīšana;
- Dziedinājums;
- Jaunu, pozitīvu un lietderīgu domformu veidošana;
- Iznākšana no hipnozes stāvokļa.
Izprotot smadzeņu darbību ir zināms, ka, lai nostiprinātu jaunas uzvedības, domas u.t.t., ir nepieciešamas vismaz 21 diena nepārtraukta nostiprinoša proces, tāpēc katrs RTT klients saņem savu individuālo ierakstu, kurš jāklausās katru dienu vismaz trīs nedēļu garumā, lai notiktu ne tikai dziedinājums, bet arī dziedinājuma nostiprināšanās mūsu apziņā.
RTT metode ir izstrādāta tā, lai dziedinājums konkrētajai problēmai notiktu vienā līdz trīs sesijām, kas ir pierādījis sevi arī praksē. Un mūsdienu pasaulē, kad mēs vairs negribam gadiem risināt problēmas, RTT ir viens no jaudīgākajiem dziedinājuma instrumentiem mūsu prātam.
Kāpēc RTT jeb hipnoterapija?
Manam instrumentu klāstam ir pievienojusies hipnoterapija, precīzāk RTT. Nedaudz ieskicēšu kāpēc izdarīju šādu izvēli, mācīties un dalīties ar šo metodi.
Hipzones stāvoklis kas tiek pielietots RTT, lai veiktu jebkuras problēmas cēloņu meklēšanu un dziedināšanu manā uztverē pilnībā pielīdzināms dziļam meditācijas, iekšējo ceļojumu stāvoklim. Tomēr RTT spēks ir tajā, ka otrs cilvēks, tas ir RTT terapeits vada procesu, palīdz iet dziļāk un palikt šajā stāvoklī, lai klients pats iegūtu savus dziļos un patiesos secinājumus par savu problēmu cēloni. Zināšanas ir spēks un tas ir tas, ko sniedz RTT, iespēju atgūt savu spēku un paturēt to turpmāk. RTT terapeits arī palīdz ar spēcīgiem, pozitīviem un aizraujošiem vārdiem un tekstiem, kas palīdz ieguldīt apziņā jaunas, izdevīgākas un pozitīvākas domas un ticību modeļus.
Hipnoze nav maģija, tā ir zinātne par mūsu smadzeņu uzbūvi, apziņas un zemapiņas darbību. Bieži vien mēs nespējam saprast, kapēc ilgtoši velkas līdzi kādas problēmas, kāpēc atkal un atkal atkārtojam kādas rīcības, kuras ar prātu saprotam, ka mums ir kaitīgas. RTT palīdz atrast cēloņus un izveidot tādu kā individuālo prāta darbības rokasgrāmatu. RTT var būt ārkārtīgi noderīgs instruments, lai izprastu sevi un savas rīcības iemeslus un ne tikai ,lai izprastu, bet arī lai mainītu šīs rīcības.
RTT ir unikāla metode, jo tās izveidotāja Marisa Peer, hipnoterapeite ar 30 gadu pieredzi, ir atradusi veidu kā ievest cilvēku hipnozes stāvoklī ātri un efektīvi. Turklāt Marisa Peer ir ieraudzījusi kopsakarības starp dažādām iekšējām dziedniecības metodēm, kuras visas apvienotas RTT ar mērķi palīdzēt klientam ātri ar paliekošu, pozitīvu efektu uz atlikušo dzīvi.
Mana pieeja strādājot cilvēkiem un iemesls, kapēc izvēlējos RTT kā instrumenti ir, ka katrs cilvēks ir skaists un ir pelnījis būt laimīgs, apmierināts un pilnībā pieņemt sevi. Lai šo mērķi sasniegtu es radu pieņemošu, mierīgu, maigas un transformējošas enerģijas pilnu vidi, kur klients var droši savienoties ar sevi, savu patieso būtību. Ieraudzīt to, izjust to un izjust prieku un laimi par būšanu šeit uz Zemes, kā arī pateicību par savu unikalitāti visu, kas ir dots šajā dzīvē, visām pieredzēm, kas notikušas.
RTT ir starptautiski atzīta un slavināta metode un esmu pateicīga par iespēju dalīties ar šo metodi ar saviem klientiem, lai dziedinājums pēc iespējas ātrāk un efektīvāk sasniegtu katru ar ko tiekos savā darbā.
0
