Kāpēc RTT sesija? Mana pieredze un tas, ko redzu sesijās.

Jo Tu vari labāk.

• Tu vari justies labāk.
  
• Tu vari izdarīt labākas izvēles.
  
• Tu vari dzīvot labāk.
  
• Tu vari būt brīvāka.
  
• Tu vari būt savas dzīves saimniece.
  
• Tu vari būt priecīgāka.
  
• Tu varu būt laimīga.
  
• Tu vari izvēlēties mīlestību.
  
• Tu vari izvēlēties piedošanu.
  

Kā līdz tam nonākt?

Agrāk tam negribēju piekrist, bet tomēr, tomēr dzīve un mana prakse rāda, ka visbiežāk ir jāsasniedz savs “rock bottom”, savs individuālais zemākais punkts. Tas ir nepieciešams, jo prātam nepieciešama pietiekami liela svira, pietiekami liels iemesls mainīt pazīstamo pret jauno, nepazīstamo.

Sasniedzot “rock bottom”, mana personīgā pieredze rāda, ka nav pat zināms, kas ir tas, ko grib, uz ko iet, nav pat iedomājams tas, kur pēc gadiem var nonākt, bet ir skaidri zināms, ka pa vecam vairs nevar. Ir steidzama nepieciešamība atmest veco, lieko, nokalpojušo un nu jau traucējošo, bet nav īsti zināms, kas tad nāk vietā.

Es savā ceļā strādāju gadiem, pati un ar skolotājiem, terapijā un iekšējos ceļojumos. Apvienojot Jungu, šamanismu, terapiju, sapņu darbu u.c. es gāju savu ceļu tik ilgi kamēr noticēju, ka tiešām, līdz sirds dziļumiem esmu pelnījusi labo savā dzīvē. Un tas ir pašsaprotami tagad, bet tā nebija pirms vairākiem gadiem.

Es kāpu kā pa pakāpieniem. No sākuma tie bija mazi, mikroskopiski. Tas bija milzu treniņš, kas ietvēra vairākus gadus, lai piedotu vecākiem. Vairākus gadus, lai atteiktos no līdzatkarības. Mācījos mazos soļus, kā piemēram, pateikt skaļi, kas nepatīk. Vai iemācīties sevi atalgot. Iemācīties pašai sevi aizvest uz jūru, pat ja neviens cits nevēlas tur doties. Iemācīties sev atļaut dzīvot savu dzīvi, ne svešu. Un iemācīties, ka esmu skaista, mīlestības vērta un pārticības vērta tāda kāda es esmu.

Un tad lielie pakāpieni, izrāvieni, kas atkal un atkal turpina mani plest plašumā un vairo prieku, mīlestību, gandarījumu un pateicības sajūtu manā dzīvē.

Kāpēc RTT? Jo šī metode apkopo daudz un dažādus mehānismus, kurus pati uz savas ādas esmu pārbaudījusi kā efektīvus un paliekošu transformāciju veicinošus.

• regresija
  
• secinājumu izdarīšana
  
• iekšējā bērna dziedināšana
  
• savu daļu apzināšanās, kas rada problēmu vai sāpes
  
• liekā palaišana
  
• enerģijas līdzsvarošana
  
• jauna satura veidošana
  
• atbalsta meklēšana pie dzimtas, gaismas būtnēm
  
• sava nodoma izteikšana
  

Un viss šis notiek tiešā saiknē ar zemapziņu, meditatīvā stāvoklī.

Turklāt RTT sesijas laikā process notiek kontrolētā, atbalstošā vidē, tas tiek noapaļots un pēc sesijas kā īpašo svarīga sastāvdaļa ir ikdienas audio meditācija. Pēc sesijas katrs klients, lai arī kārtīgi pastrādājis, iespējams noguris, iziet vieglāks, lieko nastu atstājis.

Ja arī Tu vēlies atbrīvoties no liekā, traucējošā, savienoties ar savu unikālo būtību un izprast kas ir iespējami labākā Tevis versija un RTT Tev ir piemērota metode, jautā: annasdabasterapija@gmail.com .

RTT – Rapid Transformational Therapy

Ātrums šajā terapijas nosaukumā stāsta par to, ka vienas sesijas laikā, kas ilgst līdz 2h, iespējams risināt ilgus gadus, iespējams pat gadus desmitus sasāpējušo jautājumu.

Metode ir kā radīta tam, lai beigtu “cīņu ar vējdzirnavām” it sevišķi, ja paši sevi atkal un atkal nostādām sev neizdevīgās situācijās.

RTT sesija notiek:

• Sēdus
  
• Meditatīvā stāvoklī
  
• Tiešā saiknē ar zempaziņu
  
• Praktiķes Annas Melbārdes vadībā

RTT sesijas laikā:

• Notiek regresija – atgriešanās notikumos
  
• Secinājumu izdarīšana
  
• Lieko domu, sajūtu atmešana
  
• Jaunu domu, sajūtu nostiprināšana

Ar RTT var risināt:*

• Pašvērtējuma
  
• Veselības
  
• Atkarību, līdzatkarību
  
• Iestrēgušas sajūtas
  
• Karjeras
  
• Attiecību
  
• Traumu jautājumus
  

* Vienā sesijā tiek risināts viens galvenais jautājums. Tikšanās notiek ne biežāk kā reizi trīs mēnešos vai pēc nepieciešamības. Visbiežāk pietiek ar vienu tikšanās reizi vienam jautājumam.

Lai transformācija, kas notiek RTT sesijas laikā būtu vēl paliekošāka, pēc sesijas tiek sagatavota audio meditācija, kas jāklausās pastāvīgi vismaz 21 secīgu dienu.

Anna Melbārde

annasdabasterapija@gmail.com

www.annasdabasterapija.lv

Kas ir REGRESIJA, kas tiek izmantota RTT sesijas laikā?

Galvenais iemesls, kāpēc šī metode ir tik nepieciešama un arī ļoti palīdzoša ir  c ē l o ņ u   m e k l ē š a n a.

RTT sesijas sākumā notiek saruna, kas palīdz definēt svarīgāko, aktuālāko brīža jautājumu. Šo jautājumu, ieejot dziļāk sevī, savienojoties ar zemapziņu meditatīvā stāvoklī risinām.

Regresijas laikā:

• zemapziņai tiek uzdots konkrēts jautājums - kad, kur, kāpēc, Tu iemācījies konkrētu domāšanas veidu;
  
• tiek pieņemta aina, sajūtas, atmiņas, emocijas, kas uzpeld apziņā;
  
• tiek izpētīta šī aina dziļāk sarunā, meklējot izpratnes, emocijas – ko Tev notikušais ir nozīmējis;
  
• pēc nepieciešamības tiek pielietota iekšējā bērna dziedināšana, saruna ar pāridarītāju vai citas metodes, kas palīdz atdalīties no notikušā;
  
• tiek izdarīti secinājumi, kā notikumi ir veidojuši Tevi par cilvēku, kas esi tagad, kas palīdz izprast, kas no tā ir lieks un potenciāli traucējošs tagadnē;
  
• ar speciāli izstrādātu teikumu kopumu, tiek palaista izpratne, kas tajā laikā veidojusies, atgriežot spēku un formējot izpratni, ka konkrētais domāšanas veids vairs nav noderīgs;
  
• tiek apstiprināts jauns, palīdzošs domāšanas veids.

REGRESIJAS piemērs no prakses

Kliente, kas vēlas risināt, kāpēc jūtas,

• ka nav savas dzīves saimniece,
  
• ka viņai nav spēka,
  
• ka nav izvēles.

“Notiek šausmīgas lietas, man nav varas pār viņām. Nav jēgas neko darīt. Kaut kas slikts notiks, nevarēšu ietekmēt.”

Otrajā regresijas ainā, meklējot iemeslus, kāpēc ir sajūta, ka nav savas dzīves saimniece, atgriežas 10 mēnešu vecumā, kur mazais zīdainis jūtas viens un pamests, bezspēcīgs, ir bail, jo mammas nav blakus. Mamma atnāk dusmīga, jo ir iztraucēta.

“Jābūt klusai, neredzamai, lai nesagādātu mammai rūpes”.

Trešajā regresijas ainā, meklējot iemeslus sajūtai, ka nav izvēles, atgriežas mammas vēderā. Tētis dusmīgs.

“Pasaule ir briesmīga, es te negribu būt. Es esmu nelaimju cēlonis. Pienākums pret mammu, būt labai, klusai, pareizai, netraucēt, neizsaukt tēta dusmas.”

Pēc šo ainu apskatīšanas tiek izdarīti secinājumi, kas pavadījuši līdz šim dzīvē:

• Negribu būt šeit, negribu neko veidot, jo kāda jēga, “tā nav mana pasaule”;
  
• Nespēju sevi aizstāvēt;
  
• Neesmu pelnījusi savu vietu, jo neizpildu pienākumus u.t.t
  

Un vēl vairāk distancējoties no notikušā ir nākusi izpratne, ka “neviens nevar nolaupīt manu dzīvi”.

Šajā regresijas sesijā kā daudzās citās, nogājām garu ceļu no emocionalitātes, ievainota iekšējā bērna, dvēseles nevēlēšanās te būt un iztrūkstošas “saķeres” ar savu fizisko ķermeni, līdz pamodinātai autorības sajūtai par savu dzīvi, spēkam. Taisnāka mugura izejot no kabineta un pārliecinātāka runa un rīcība dzīvē. Iekšējs miers un spēks, virziens.

Zemapziņa ir kā brīnišķīga visu notikumu, sajūtu, domu, ideju krātuve, kurai apziņā nepiekļūstam.

Bieži notikumi, kas tiek no apziņas slēpti ir traumējoši, sāpīgi, tomēr ir situācijas, kad nepieciešamība tos pārskatīt un dziedināt ir lielāka par bīstamību tiem pieskarties. Tās var būt situācijas, kad ir reāli jūtami bloki, ka nevaram nonākt tur, kur vēlamies, ir sajūta, ka paši sev darām pāri, ieraugām, ka dzīvē atļaujam pārkāpt savām robežām. Iespējams jau ir problēmas fiziskajā ķermenī, iespējams trauksme, depresija, līdzatkarība u.c.

RTT sesijas laikā tas notiek kontrolēti, drošā veidā un drošā vidē. Speciālista klātbūtnē ir iespēja pieskarties sāpīgajām pieredzēm ar mērķi izprast tajā brīdī justo, saprasto. Ar mērķi dziedināt sevi, savu iekšējo bērnu. Pārvirzīt savu uzmanību uz šo brīdi un piedot sev, pāridarītājiem, virzīties savā dzīvē uz priekšu, pārņemt vadības grožus savās rokās.

Ainas, kas nāk pretim mēdz būt dažādas, dažkārt ir vieglāk atcerēties, dažkārt grūtāk. Dažkārt atmiņās nāk zināmi, dažkārt, noslēpti gadījumi.

Bet galvenais darbs tiek izdarīts secinājumu sadaļā, kad atkāpjamies no notikuma, ar pieaugušā cilvēka acīm, ievērojot laika distanci, spējam atteikties no tā brīža emocijām, sajūtām un piešķirt jaunu nozīmi notikušajam.

Mans mērķis ir katru, ar ko satiekos RTT sesijā, pamodināt apziņai, ka es varu kontrolēt savu dzīvi, vadīt savu dzīvi, iepazīt savas emocijas, sapņot, virzīties uz saviem mērķiem.

Ja varu būt par atbalstu Tev Tavā ceļā, raksti, jautā: annasdabasterapija@gmail.com.

Anna Melbārde

Iekšējā bērna dziedināšanas prakse.

Itin bieži individuālā sesijā tiek iekļauta iekšējā bērna dziedināšanas prakse.

Reiz es pati veltīju vairākus mēnešus, iekšējos ceļojumos vedot mājās savu iekšējo, traumēto bērnu. Tik dažādos vecumos, mazā Anna bija iestrēgusi notikumos, kur jutās nemīlēta vai apdraudēta, bez drošības, stabilotātes sajūtas. Un viņas “pārvešanās mājās” vienmēr bija emocionāla un arī piepildoša pieredze, pēc kuras arvien labāk apzinājos savu iekšējo potenciālu un resursu un kļuvu arvien neatkarīgāka no ārpasaules viedokļiem. Šis ceļš bija garš, bet absolūti nepieciešams.

RTT sesijas laikā, ļoti bieži saskaramies ar ainām, notikumiem, kuros mazais iekšējais bērniņš vēl joprojām ir sāpēs. To parāda spēcīgās emocijas, pieskaroties seniem notikumiem, ķermeņa valoda, pat balss izmaiņas. Šādos gadījumos, it sevišķi, ja regresija ir aizvedusi līdz zīdaiņa stāvoklim, nepieciešams iedot mazajam bērnam drošības sajūtu.

Caur iekšējā bērna dziedināšanas praksi mums ir iespēja pateikt mazajam bērnam, ka viņs ir mīlēts, gribēts, svarīgs. Ka viņš ir mīlestības un uzmanības vērts. Un ka viņš ir perfekts tieši tāds, kāds viņš ir. Iekļaut viņu sevī, savā dzīvē un garantēt beznosacījuma mīlestību un drošību.

Iekšējā bērna dziedināšanā notiek a t b i l d ī b a s   u z ņ e m š a n ā s par savu iekšējo bērnu. Tu pats uzņemies perfekta vecāka lomu savam iekšējām bērnam. Un tas ir labi un dabiski, jo patiesi, neviens, kā pieaugušais, nevēlas vairs mammas vai tēta nedalītu uzmanību un neviens vairs neiznīks bez mammas vai tēta mīlestības.

Šī prakse palīdz pārvirzīt uzmanību no ievainojuma brīža un tajā laikā iegūtajām izpratnēm uz tagadni. Tagadni, kurā nu jau pieaugušais cilvēks var nonākt līdz pašmīlestībai, pašrūpēm un dabiski augstam pašvērtējumam, jo ne tikai var, bet arī vēlas savu dzīvi uzlabot, uzņemoties par to pilnu atbildību.

Regresijas sniedz iespēju atskatīties uz notikumiem, kas notikuši a r  m u m s, un kuru notikšana nav mūsu vaina. Tās sniedz iespēju atbrīvoties no liekām izpratnēm par sevi, ja tās ir nederīgas, nokalpojušas un neatbilstošas pieaugušā realitātei. Regresijas laikā it kā sastājas vietās dabiskās lomas, ierauga notikušo pieaugušā acīm un veido jaunu izpratni par notikušo, pārrakstot iekšējo naratīvu par sevi.

Iekšējā bērna dziedināšanas prakse vēl dziļāk nostiprina saikni ar sevi, iekšējo bērnu, intuīciju. Tā sniedz iespēju atkal pieskarties bērna priekam, sapņiem un pat radošumam. Tā spēcina.

Kā Tu vari zināt, ka tas Tev ir nepieciešams? Daži piemēri:

• Neatrisinātas attiecības ar vienu vai abiem vecākiem, piemēram, nav iespējama mierīga komunikācija, netiek ievērotas robežas, ir dusmas, aizvainojums, nespēja piedot, pieņemt vecākus, sajūta, ka vecāki ir kaut ko “parādā”;
  
• Grūtības saskarties ar savām emocijām, dusmu un citu emociju uztveršana kā bīstamas;
  
• Zināma vardarbības trauma, kas nav atrisināta;
  
• Iespējams arī perfekcionisms, trauksme, panikas lēkmes;
  
• Iespējams iestrēgusi sajūta, nespēja sapņot, izvirzīt mērķus, iet uz tiem.

Iekšējo bērnu vari dziedināt dažādās terapijās, noteikti gan psihoterapijā, gan hipnoterapijā, gan mākslas, kustību terapijās, arī meditējot, iekšējos ceļojumos. Rakstot viņam vēstules, vizualizējot bērna pārvešanu mājās, savā ikdienā ieviešot vairāk prieku raisošas, iespējams uz pirmo skatienu, bezjēdzīgas (nenes prakstisku/derīgu rezultātu) darbības.

Ja sajūti mani kā savu speciālistu, kas var Tev asistēt pārvest iekšējo bērnu mājās, raksti, jautā par individuālu sesiju: annasdabasterapija@gmail.com vai tepat DM, ar prieku Tev asistēšu šajā ceļā.

Anna Melbārde

Dzīvības enerģijas noliegšana

Tas šķiet savādi un mazliet neloģiski, bet tieši šādā aspektā dažkārt slēpjas cēloņi neveiksmēm, atkal un atkal iekrišanai vienos un tajos pašos grāvjos, lamatās, nespējai iet uz priekšu loģiski nospraustajā virzienā.

Sanāk tāda rinķošana – zinu, kā vajag, bet nekādi tur netieku.

To var pavadīt pat apzināta sajūta, ka gribu, bet man nepienākas. Veidojas apburtais loks, kurā apzināti vai neapzināti notiek pašsabotāža.

Manā praksē, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā piemēram:

• Kur pazaudēts dabiski augsts pašvērtējums?
  
• Kad iemācījās bailes, kas neļauj iet uz priekšu?
  
• Kad iemācīta reakcija – panikas lēkmes?
  
• Kad iemācījās, ka nav savas dzīves saimniece?
  
• Kad iemācījās neko negribēt?
  

dažkārt nonākam līdz zīdaiņa vai pat embrija vecumam, kurā mazais bērniņš ir juties negribēts, negaidīts, apdraudošs, nodarošs pāri mammai.

Katram ir sava vēsture un, diemžēl, ir gadījumi, kad mamma nav bijusi gatava atbalstīt savu mazuli. Tam var būt dažādi iemesli. Iespējams pat ir bijušas medicīniskas komplikācijas.

Manā praksē atkal un atkal pierādās tas, ka mazulis, pat jau mammas vēderā, zina un jūt, kas tam notiek apkārt. Jā, mazuļa izpratne par pasauli ir ierobežota, mammas mīlestība vai tās neesamība, mammas klātesamība vai prombūtne sastāda praktiski visu pasaules redzējumu. Bet to nevar norakstīt kā nebūtisku, jo tas veido mazuļa un pēc tam jau pieaugušā, bāzes izpratnes par savi un pasauli.

Dažas no izpratnēm, kas veidojušās mazuļiem, situācijās, kuras atcerējās kā atbildi uz uzdotajiem jautājumiem:

• Šeit nav labi, negribu būt šeit uz pasaules.
  
• Es neesmu svarīga, nevienam neesmu vajadzīga. Nevajadzīga un lieka.
  
• Jāapklust un jāpazūd.
  
• Mani pametīs, tas ir pasaules gals.
  
• Es esmu niecīga. Priekš kam tas vajadzīgs (piedzimšana).

Ar šādu pieredzi var sanākt dzīvē cīņa ar vējdzirnavām – gribu, eju uz kaut ko, bet iekšā viss brēc – neesmu gana laba, ko te daru, kam man tas viss, man taču nepienākas. Un šīs sajūtas var izraisīt atkal un atkal situācijas, kas tās apstiprina.

Redz, es taču zināju, ka man nekas nesanāks, lūk atkal simtais, tūkstošais pierādījums tam, ka es nekam nedaru.

Viena no svarīgākajām lietām, ko darām RTT sesijā ir distance no notikuma un palūkošanās uz to ar pieaugušā acīm: “ Tā nebija Tava vaina, ka tā notika. Tava vērtība nav atkarīga no mammas mīlestības. Tev bija tiesības piedzimt. Ir žēl, ka nesaņēmi to, kas Tev bija nepieciešams. Tu esi pieaugusi, Tu vari parūpēties ar sevi. Tieši Tu vari dot sev atļauju tagad dzīvot un dzīvot pilnu krūti.”

Ar šo un vēl daudz citiem vārdiem, vizuāliem tēliem mēs pārnesam fokusu no notikušā un šo mirkli, no novecojušiem priekšstatiem uz jaunu pārliecību.

Katra RTT sesija ir unikāla, dažkārt atceras notikumus, kas ir bijuši zināmi, bet iegūst jaunu izpratni, dažkārt atklājas pilnīgi jauni skatu punkti. Dažkārt dziedinām iekšējo bērnu, dažkārt laika līnijas. Bet ja kaut kas no tā, ko rakstu ar Tevi rezonējis un vēlies RTT sesijas laikā dziedināt sevi, raksti jautā: annasdabasterapija@gmail.com.

Anna Melbārde

RTT koučs

Apzinātības prakses, aromterapija

Kāds vīnogām sakars ar naudu?

Stāsts no manas prakses, klientes pieredze.

Uzdevums – atrast iemeslus, kāpēc kliente uzskata, ka viņai nepienākas nauda, ka nevar paprasīt to, ko vajag sev.

Metode – RTT/Rapid Transformational Therapy.

Process – atgriežoties bērnības dienu notikumos, saistītos ar galveno jautājumu, nonācām veselās piecās epizodēs, saistītās ar pārliecību, ka nauda nepienākas.

Epizodes no zīdaiņu vecuma, līdz 11 gadiem. Katra atšķirīga, iesaista dažādas situācijas, dažādus ģimenes locekļus, tomēr tās kopā parādīja zināmu musturu – domāšanas veidu, pavadītu ar spēcīgām emocijām, kas stāsta, ka

• Nauda rada problēmas
  
• Man jau neko daudz nevajag, tikai lai pietiek saldējumam
  
• Man jau nevajag to lietu/pieredzi, tikai lai mani sadzird, saredz
  
• Man nevajag naudu
  
• Es paprasīju vēl pēdējo reizi, man neiedeva, es noslēdzos
  
• Ja iedod kāds cits, tas ir kauns
  
• Prasīt ir kauns u.t.t.

Kāds tam visam ir sakars ar vīnogām? Ar klientes atļauju, ieskicēšu situāciju, kuru viņa atcerējās.

Viņa nonākusi slimnīcā viena ar pieaugušām sievietēm palātā. Šeit ir tikai sajūta, nav konkrētība. Atceras smaržu.

Ejot uz priekšu atceras, ka atgriežoties mājās no slimnīcas, viņas mamma pārmet, kaunina par to, ka viņa prasījusi, lai uz slimnīcu atved vīnogas. Jo blakus gultā sievietei tās bija, tās tik gardi izskatījās un smaržoja un viņa arī sev vēlējās vīnogas.

Mājās tiek piedzīvots liels kauns un vainas sajūta, jo ir prasītas vīnogas.

Mamma saka vārdus: “ Kā Tev nav kauna man prasīt, Tu vispār nesaproti, kur nauda paliek” u.t.t

Un viss šis pieliek vēl vienu puzles gabaliņu kopējā – “man nepienākas, neesmu tā vērta, lai man būtu tas, ko vēlos” ainā.

Bet kāpēc šo pieminu? Jo pat atceroties šo atgadījumu, daļa klientes apziņas bija tajā notikumā, sajuta tās emocijas, atcerējās tā laika domas, secinājumus, tomēr daļa viņas uzreiz izprata situācijas absurdumu.

Viņa turpināja savā pieaugušās sievietes dzīvē sevi apdalīt tāpēc, ka reiz viņai tika liegtas vīnogas.

Pienāk brīdis, kad, lai augtu, attīstītos, nepieciešams atteikties, no novecojušiem uzskatiem par to, kas es esmu, kas man pienākas, kas man nav pieejams. Jo tie ir bieži vien greizi saveidoti.

Ko Tu sev novēlētu izprast un izpētīt, lai atbrīvotos no ierobežojumiem? 

Anna Melbārde

RTT koučs, apzinātības prakses, aromterapija

RTT un mana loma kā pavadonei

Lai atbrīvotos no trauksmaina stāvokļa, apstājies un atskaties

Itin visā valda cēloņsakarības. Reakcija balstās pieredzē, izpratnē un pasaules redzējumā.

Lai atbrīvotos no trauksmaina stāvokļa, nepieciešams, ne tikai rīkoties, piemēram, pielāgot dzīvesveidu, bet arī iepazīt sevi tuvāk, lai izprastu sava trauksmainā stāvokļa cēloņus.

RTT sesijas laikā, atslābinoties, iespējams iegūt vērtīgu ieskatu savā zemapziņa un tajā uzkrātajā informācijā.

Uzdodot konkrētu jautājumu, kā piemēram, kad es iemācījos šādu stāvokli, varam saņemt konkrētu atbildi:

• Notikumu, kad veidojusies reakcija, kas turpina pavadīt visu dzīvi
  
• Emocijas, kas tajā brīdī valdījušas
  
• Domas, kas pavadījušas notikumu
  

Kāpēc to darīt?

Jo šādi notikumi visbiežāk aizved atpakaļ bērnībā un bērna kapacitāte izdarīt noderīgus, analītiskus secinājumus ir ierobežota.

Bērns rīkojas, jūt un domā no bērna pozīcijām un visbiežāk bērnībā iegūtās pārliecības ne tikai nepalīdz, bet pat aktīvi traucē!

Bieži trauksmaina stāvokļa enerģija iemājo ķermenī un iegūst zināmas aprises, RTT sesijas laikā klienti var tās “ieraudzīt”, sajust un ieraudzīt šīs enerģijas vadmotīvus.

Viss šis darbs tiek darīts, lai paņemtu atkal grožus savās rokās. Lai paņemtu kontroli prom no neapzinātiem bērnības notikumiem un emocijām, kas bieži balstītas bailēs un atdotu kontroli savās rokās. Kontroli pār savām emocijām un reakcijām, pār savām domām, ne pār pasauli.

Anna Melbārde

Transformācija un ēterisko eļļu atbalsts

Skatoties dažādās reliģiskās un tautu tradīcijās var ieraudzīt, ka dzīve tiek pasniegta kā cikliska vai sadalīta dažādos posmos. Var lūkoties pēc dažādiem vecumposmiem rietumu psiholoģijā. Un visās šajās filozofijās ir pārejas punkti. Iniciācijas. Transformācijas brīži. Kaut kas, kas bija līdz šim mainās, tas top par kaut ko jaunu, nezināmu. Un jaunais, nezināmais var būt biedējošs, jo tas vēl nav piedzīvots.

Kā tas būs? Kā tas notiks? Kā es jutīšos?

Daudz jautājumu, maz atbilžu.

Reiz klausījos autores Elizabeth Gilbert sarunu podkāstā par sērām un zaudējumu un man ārkārtīgi svarīgi likās viņas tēze, ka grūtajiem mirkļiem, kas dzīvē neizbēgami pienāk, ir jāsagatavojas iepriekš. Viss – meditācija, terapija, apzinātības prakses, izziņa – var sagatavot tam brīdim, kad šīs zināšanas ir tiešām nepieciešamas. Jo brīdī, kad notiek krīze, un transformācija vienmēr ir maza krīze, mēs nespējam radīt jaunu domāšanas vai reaģēšanas veidu. Mēs nespējam uzsākt veselīgus paradumus. Krīzes brīdī Tevi baro viss, kas iepriekš ir izzināts, praktizēts, kopts.

Manas attiecības ar ēteriskajām eļļām mani paralēli ikdienas meditācijas, iekšējo ceļojumu, pateicības praksēm, mani glāba dziļā krīzes brīdī. Kad nekas nav zināms, kad tiek pieņemt ārkārtīgi grūts lēmums, kad grūst viss, ko zinu, kas līdz šim celts. Ēteriskās eļļas ir mani sargājušas, likušas man atkal un atkal atgriezties pie sevis.

Tomēr šīs attiecības es cēlu jau iepriekš. Brīdī, kad bija tikai sajūta, ka viss var mainīties es devos pie eļļu plaukta veikalā, pie aromterapeita, pēcāk uz aromterapijas apmācībām un šo attiecību augļus es ņēmu brīdī, kas bija tik maz pie kā pieķerties, lai katru dienu pieceltos un turpinātu iet.

Ēteriskās eļļas sniedz patīkamas emocijas, ieelpojot sev patīkamus aromātus.

• Ēteriskās eļļas stabilizē emocijas, iedarbojoties uz mūsu ķermeni caru elpu, nonākot asinsritē un smadzenēs.
  
• Ēteriskās eļļas satur vielas, kas iedarbojas gan kā antidepresanti, gan kā pret trauksmes līdzekļi, gan palīdz “savākties” darbībai, gan nomierināties.
  
• Ēteriskās eļļas palīdz gan labāk gulēt, gan vairot prieka enerģiju.
  
• Ēteriskās eļļas var aizdot spēku.
  
• Ēteriskās eļļas var pielietot lūgšanās.
  
• Ēteriskās eļļas var pielietot meditācijā.
  
• Ēteriskās eļļas var pielietot fizisko kaišu risināšanai.

Un tas viss var noderēt transformācijas brīdī. Tomēr atceries, ka praktiski visām ēteriskājām eļļām ir arī kontrindikācijas, to lietošana jāpielīdzina zālēm. Zini drošas eļļas sev, drošas devas un drošus attiecīgajā situācijā un lietderīgus lietošanas veidus.

Ja vēlies saņemt konsultāciju vai izzināt dziļāk ēteriskās eļļas, jautā! 

Anna 

Holistiska pieeja, kas tā ir?

Cilvēks holistiskā pieejā tiek apskatīts kā veselums, tiek ņemt vērā cilvēka fiziskais, emocionālais, garīgais, sociālais aspekts.

Kā tas attiecināms un manu pienesumu – RTT koučingu, terapiju ar ēteriskajām eļļām?

Ļoti vienkāršojot, cilvēks ir savu pieredžu, dzīves veida, gēnu summa. Un tas jau ir pierādīts, ka cilvēka emocijas, domas, pieredzes būvē tādu nākotni, kāda ir pieejama esošajā programmā.

Turklāt kaut kas, kas ir fiziskajā ķermenī var ietekmēt emocionālo un otrādi.

Viss, ko cilvēks patērē – ēdiens, kosmētika, domas, grāmatas, žurnāli – viss tas ir informācijas, kas atstāj nospiedumu veselumā.

Manā izpratnē vesels cilvēks ir tāds, kurā ir līdzsvars visos aspektos. Fiziskais ķermenis ir tikpat svarīgs kā garīgais. Emocijas ir nozīmīgas, domas ir instrumenti, ķermenis palīdz sasniegt sapņus un mērķus.

Ko es bieži iesaku?

Viss, ko cilvēks patērē – ēdiens, kosmētika, domas, grāmatas, žurnāli – viss tas ir informācijas, kas atstāj nospiedumu veselumā.

Ja vēlies izprast sevi labāk un ieraudzīt, kur Tavas dzīves “trauks”, jeb dzīvības enerģijas “trauks” nav līdzsvarā, kura kāja to slikti tur, kur Tev aizplūst svarīgā dzīvības enerģija pavēro sevi šādos punktos.

• Ja cilvēks nav līdzsvarā, bieži nepieciešama dzīvesveida maiņa – laiks sev, fiziska kustība, labi ēšanas, gulēšanas paradumi.
  
• Rūpes par savu ķermeni - tīra vide, tīra pārtika, tīri produkti, kas tiek lietoti ārīgi.
  
• Sava informatīvā lauka attītrīšana - kādu informāciju patērē, kādas domas noris iekšēji.
  
• Sava iekšējā bērna pabarošana – hobiji, smiekli, prieks, radošums.
  
• Laiks un būšana dabā.
  
• Savas iekšējās emocionālās inteliģences attīstīšana – izprast sevi, savas domas, savu vēsturi, savas emocijas.
  
• Veidot stipru saikni ar savu intuīciju.
  

Kas Tev vislabāk noder, lai būtu līdzsvarā?

Anna Melbārde

Meditācijas blaknes

Šodien sēžot pie Gaujas un veltot brīdi sev un mazai meditācijai, atceros vakardienas klienti un manu iespēju viņai iedot gadiem pašas praktizētos instrumentus un kāda skaista un mīļa sajūta tā bija. Izlolotā pieredze, prakse, kā tāda pērle, kas atrod jaunas mājas.

Šodien meditējot atcerējos svarīgo – meditācija un daba man vienmēr ar šo palīdz.

Atcerējos kaut ko, kas ir bijis ar mani gadiem un kam ir laiks atkal ieņemt svarīgāku lomu – ikdienas prakses, ikdienas meditācijas, pateicības, lūgšanas un iekšējie ceļojumi.

Avots, kas dod un dod. Avots, kas patiesībā esi Tu pats. Tā brīnišķīgā sajūta, ka esi savs resurss. Ka viss, kas Tev ir nepieciešams jau ir Tevī. Viss Tev ir pieejams.

Vai zini tādu sajūtu? Kas Tev palīdz to iegūt?

Kad sāku meditēt, darīju to sevis dēļ. Jutos slikti un negribēju tā vairs justies un visi instrumenti bija labi, lai to sasniegtu. Un patiesībā man ārkārtīgi paveicās, es nestaigāju pa retrītiem, nemeklēju guru, bet uzreiz atradu praktisku metodi, kuru varēju pielietot pati. Tas gan nenozīmē, ka vēl ilgstoši meklēju atbalstu, bet tomēr fonā bija tas darbs, ko darīju pati. Dienu no dienas.

Meditējot es atklāju daudz. Par sevi, saviem uzskatiem, bailēm, talantiem. To, kā es sevi redzu, kā sievieti, kā cilvēku. Kas man ir tuvs, ko vēlos darīt. Kā vēlos dzīvot. Kas ir manas vērtības.

Bet negaidot un neplānojot, es atklāju arī Dievišķo (Dievu, Visumu, ieliec šeit sev pieņemamu definīciju).

Un tā bija lielākā dāvana.

• Es atklāju Dievišķo mīļumā, kad iekšējā ceļojumā svinēju Saulgriežus ar Dieviņu un Māru.
  
• Es atklāju Dievišķo meditācijā, kur ieraudzīju sevi kā daļu no visa. No daudzlīmeņu tīkla, kas vibrē ar katru manu un cita kustību – īsti, dzīvi, spēcīgi.
  
• Es atklāju Dievišķo caur zīmēm, sajūtām, sargāšanu.
  
• Es atklāju Dievišķo sevī caur sevis mīlēšanu, sev piedošanu un savas unikalitātes ieraudzīšanu.
  
• Es atklāju Dievišķo caur mācīšanos nenosodīt un nevērtēt.
  
• Es atklāju Dievišķo caur pieredzi, kurā es jutu beznosacījuma mīlestību un gatavību dot pilnīgi visu.
• Es atklāju Dievišķo caur to, ka sapratu, ka nezinu un nesaprotu pat tik daudz cik melns aiz naga.
  
• Un tas ir labi.
  

Visu caurauž mīlestība un pieņemšana.

Ceru, ka to jūti arī Tu!

Anna

Kas Tev liedz piedzīvot sevi pilnībā?

Kad labāk meditēt?

Pirmā atbilde -jebkad, kad Tev ir iespēja, laiks.

• Esmu meditējusi vannas istabā no rīta. Kamēr vecākā meita bija jauna, tā bija vienīgā iespēja uz brīdi palikt vienai.
  
• Esmu meditējusi mežā. Pastaigas un meditācija ir bijušas mans atbalsts grūtākos brīžos, kad nepieciešams pamatīgi uzpildīt baterijas un sazemēties.
  
• Esmu meditējusi no rīta, uzreiz pēc pamošanās, kad nepieciešams noskaņoties dienai vai darbam.
  
• Esmu meditēju mašīnā, brīdi pirms grupas vadīšanas.
  
• Esmu meditējusi, ejot gulēt – šo daudz un dikti, jo savulaik man bija ļoti grūti aizmigt un miegs bija trauksmains.
  

Īsumā – esmu meditējusi tik dažādi un manuprāt galvenais ir vispār meditēt.

Bet ja Tev ir brīvi pieejams jebkurš laiks un meditācijai vari pievērsties, kad Tev ir ērti, apsver šos laikus:

• Uzreiz pēc pamošanās. Pirmais, ko dari ir nevis atver telefonu, bet uzliec nodomu dienai, sajūti sevi, pavēro elpu, pasaki sev pozitīvas afirmācijas. Laiks uzreiz pēc pamošanās ir ļoti labs, jo smadzenes vēl nav pārslēgušās dienas smadzeņu viļņos un to var izmantot meditācijām un citā apzinātības praksēm. Šajā laikā arī var rakstīt tā sauktās “rīta lapas” – izrakstīt visu, kas nāk ārā.
• Ejot gulēt. Pirms aizmigšanas, smadzenes jau slēdzas uz alfa smadzeņu viļņiem un šajā mirklī ir vieglāk meditēt. Bet ja mēģini panākt kādu rezultātu ar meditāciju, piemēram, nostiprināt afirmācijas, praktizēt pateicības praksi, vizualizēt, tad mēģini neaizmigt pašas meditācijas laikā. Ja parasti aizmiedz, tad apsver, vai Tev nav jāmeklē cits meditācijas laiks! Bet ja aizmigšana ir Tavs mērķis, tad kāpēc ne – arī izgulēšanās ir svarīga!
• Pēc fiziskas slodzes, vingrošanas. Aktīvajiem prātiem bieži ir grūti pieslēgties meditācijai, prāts šaudās, ģeniālas idejas nāk, gribas skriet darīt u.t.t Tad var palīdzēt no sākuma pavingrot, iegūt patīkamu fizisku nogurumu un tad ķerties klāt meditācijai. Te gan vairāk noderēs salīdzinoši mierīgas fiziskās prakses, piemēram, pastaiga, džogings, nūjošana, joga, pilates u.c.

Bet atceries, labāk ir izdarīt katru dienu brīdī, kad vari, nevis neizdarīt tāpēc, ka nevar izdarīt perfekti. Meditācija parāda savus ieguvumus praktizējot regulāri, katru dienu, pat ja īsu brīdi, piemēram, 5 minūtes, bet ilgstošā laika periodā!

Un neaizmirsti, ka nav viens perfektais veids, kā un kad darīt, kas derēs visiem. Tāpēc atrodi savu!

Anna Melbārde

Rapid Transformational Therapy

Apzinātības prakses

https://anchor.fm/anna-melbrde/episodes/Meditcija---Anna-Melbrde-e11o53v

Manas domas - es izdaru izvēli katru dienu kam dot spēku

Kā saka zinātnieki un zinātāji, lielāko tiesu savu domu mēs pat nedzirdam. Vien no praksēm, ko ierosinu 21 dienas izaicinājumā ir veltīt laiku savu domu sadzirdēšanai.

Varbūt jocīgi? Daļa garīgo prakšu māca no domām iet prom, neļaut tām sevi novirzīt no meditācijas vai šeit un tagad apziņas.

Tad kāpēc tām tomēr var būt noderīgi pievērts uzmanību savām domām?

Vai esi dzirdējis ideju, ka mēs esam savu domu rezultāts? Ka kļūstam par to, par ko domājam?

✔️Tāpēc, pirmkārt, lai Tu pamanītu to, kam tici par sevi. Ko domā, kas Tev nesanāk, nav pieejams?

✔️Otrkārt, lai Tu pamanītu izteicienus, ko raidi savā virzienā. Ja Tu uzrakstītu negatīvāko, kam tici par sevi, vai sev saki, vai Tu to teiktu, savam draugam, kolēģim, ģimenes loceklim? Visbiežāk atbilde ir “nē”.

✔️Treškārt, lai sadzirdot to, ko sev saki, varētu izdarītu secinājumus, cik Tev tas ir noderīgi. Un ja tas Tev neder, izdarītu izvēli katru dienu, katru reizi, sadzirdot sevi sakām ko negatīvu sev vai par sevi, šo vārdu, teikumu mainītu.

Eksperiments!
1. Padomā un pieraksti, kas ir negatīvākais, ko sev par sevi saki;
2. Izdomā neitrālu vai pozitīvu apgalvojumu ar ko aizvietot negatīvo. Raksti tādu, kam vari noticēt!
3. Vairākas reizes sev pasaki negatīvo. Sajūti, kā Tu jūties?
4. Vairākas reizes sev pasaki pozitīvo vai neitrālo apgalvojumu. Kāda tagad ir sajūta?

👉🏻Kura no sajūtām Tev bija patīkamāka?
👉🏻Kuru sajūtu/apgalvojumu izvēlēsies?

Man Tev ir jāsaka, jā tas ir zināms darbs – sadzirdēt sevi un atkal un atkal labot sevi, savas domas uz tādām, kādas Tev ir noderīgas, palīdzošas. Bet, ja Tu pieturēsies pie šīs prakses, rezultāti ir iespējami Tavā labā!

Savukārt, ja vēlies ātri un efektīvi izprast savus ierobežojošos, negatīvos uzskatus un mainīt tos pret jauniem, palīdzošiem, Tev var noderēt Rapid Transformational Therapy sesija. Iepazīšanās sarunas laiku vari rezevēt te: https://calendly.com/annasdabasterapija/15min

Anna Melbārde
Rapid Transformational Therapy
Apzinātības prakses

Ierobežojoši uzskati - pārdomas

Klausījos dažādu motivatoru, kouču semināru un katrs otrais pieminēja ierobežojošus uzskatus un cik nozīmīgi ir tos ieraudzīt un palaist, lai sasniegtu “zvaigznes” (lasi – savus mērķus).

Populāri, ļoti pārdodami un aizraujoši. Bet kā ir ar mani? Kā man (un Tev) tas var palīdzēt?

Savā ceļā, meditējot, ejot uz terapiju, pielietojot RTT, iekšējos ceļojumus un vienkārši domājot, sajūtot, esmu atklājusi dažādus ierobežojošus uzskatus. Tādus, kuri pat prātā neienāktu, ka man tādi ir.

Pirms gadiem atklāju sev, ka esmu ticējusi, ka neesmu mīlestības vērta. Vai ka, esmu nesmuka. Nejēdzīgi, patiesi! Un kāda tam bija nozīme? Kā tas radies?

Bērnībā piedzīvojot spēcīgi emocionālus notikumus, kurus ar savu bērna prātam pieejamo izpratni, ieliekam kategorijā – “es neesmu gana labs”, “man ir jābūt savādākam, lai mani mīlētu”, “es neesmu mīlestības vērts”, “ es nevaru, man nesanāk” u.t.t., prātā izveidojas konkrēti ticību modeļi, kas paliek dzīvē līdz tie tiek pārskatīti, ieraudzīti.

Atskatoties ar pieaugušā acīm, dažkārt ir pat smieklīgi par to, kā esam uztvēruši sevi un pasauli bērna acīm. Bieži ieraugam to, ka vairs nevaram vainot vecākus, ka tie patiesi ir darījuši labāko, ko varējuši. Un pat, ja esam piedzīvojuši situācijas, kurās tie, kam bija par mums jārūpējas ir izmantojuši savu varu negatīvi, tad mums kā pieaugušajam ir iespēja sevi dziedināt, sev palīdzēt, piedot, palaist, iet uz priekšu ar pilnu apziņu par savu spēku.

Kas notiek, ja ierobežojoši, kaitnieciski uzskati ir un netiek mainīti? Tie ir kā skrūve ieķērusies zobratā, kā smilšu grauds starp zobiem. Tie neredzami turpina kairināt, kaitināt, izraisīt reakciju, rīcību, kas nav palīdzoša, dažkārt pat tīri vai sabotējoša. Jebkas, kas ir izcelts apziņā savukārt, pat ja vēl joprojām reaģē, tomēr jau ir pazaudējis savu spēku. Mēs varam ieraudzīt un tā ar iecietību paraudzīties un to sevis daļu, kas “izlec” un mēģina sev pievērst uzmanību. Mēs varam to pieņemt, bet neļaut tai vadīt savu dzīvi!

Ja jūti sevī šādu smilšu graudu un vēlies izmēģināt RTT kā metodi ar ko tikt vaļā no traucējošiem uzskatiem, sūti ziņu vai rezervē laiku iepazīšanās sarunai: https://calendly.com/annasdabasterapija/15min

Anna Melbārde

Trauksme. Kas palīdz I

Dalos ar savu pieredzi. Kas man ir palīdzējis un ko esmu ilgstoši praktizējusi, lai trauksme būtu neesoša vai ļoti savaldāma parādība manā dzīvē.

Īss ievads: esmu rakstījusi trauksmes stāstiņus, lasāmi mājas lapas blog sadaļā! Tomēr tiem, kas mani vēl nav iepazinuši, ieskicēju, ka jutu trauksmi no bērnības, panikas lēkmes piedzīvoju jau pusaudžu un studiju laikā. Perfekcionisms, izdegšana, sajūta, ka neesmu īstajā vietā, ka nevaru kontrolēt, ka neesmu gana laba un vēl un vēl.

Te nu ir pirmais instruments, ko vēlos pieminēt trauksmes sakarā. Sākšu ar pašiem pamatiem.

Psihoterapija. Pirmo reizi, kad devos pie psihoterapeites biju sabrukusi, sāku lietot antidepresantus un pret trauksmes līdzekļus. Visā vainoju darbu.  Terapija palīdzēja, nācu, gāju, bet tomēr ar šī brīža acīm redzu, ka nebiju gatava pieskārties dziļākajām traumām, kas mani iekšēji mocīja un radīja to sajūtu, ka esmu atrauta no realitātes. Pametu, dzīvoju uz priekšu.

Līdz nāca attiecību krīze un identitātes krīze, jo man viss bija, bet nebiju laimīga. Bruka mani priekšstati, ilūzijas. Kā zvērs krātiņā mētājos un pieņēmu ļoti dziļu lēmumu, ka vairs tā nedzīvošu. Ka darīšu VISU, lai tāda nebūtu mana dzīve (neapmierināta, nelaimīga, nepiepildīta, dusmīga, sveša pat).

Un te, milzu pateicība terapeitei, kuru man ieteica un kura bija mana viedā pavadone vairākus gadus. Iknedēļas tikšanās, dažkārt retāk. Atbalsts krīzes brīžos. Atbalsts, kad trūkst ar ko parunāt, kad vajag salikt domas skaidri, izteikt, sadzirdēt sevi. Pilnīga pieņemšana, atbalsts arī manos citos ceļos (sapņi, meditācijas, iekšējās pasaules pētīšana). Un tomēr – jauns, svaigs skats, kas mani bagātināja, lēnām uzmanīgi pagrieza mani citā ceļā.

Ir jau pagājis laiks, kopš pēdējo reizi tikāmies, bet it sevišķi tagad jūtu, cik pamatīgi, stabili pamati manī ielikti tajā laikā. Kā spēks, viedums, skaidrāks skats uz sevi un pasauli ir mani sabiedrotie.

Dažkārt tieši terapija ar ilgstošo, it kā lēno darbu ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Pēc manas pieredzes ir nozīmīgi:

• • Gatavība strādāt, atklāt sev un otram savu nesmukumu, jēlumu, neslēpšanās no sevis;

• • Īstais cilvēks, ar kuru saskan, kura klātbūtnē jūties droši un vari pilnībā atvērties;

• • Paralēli terapijai kustināt zemapziņas procesus pašam – jo terapijā Tu piekļūsti tam, kas ir apziņā, lai apziņā izceltos dziļākas traumas un apziņas, es izmantoju sapņu darbu, meditāciju, dienasgrāmatas vešanu.

Kāda ir Tava pieredze ar terapiju?

Anna Melbārde

Kāda jēga meditēt?

Pirms es sāku meditēt, kas man, starp citu, bija no sākuma ārkārtīgi grūti, es dzīvoju nepārtrauktā trauksmē, satraukumā, biju ļoti ietekmējama un tik ļoti mēģināju iekļauties pašas izdomātas ilūzijas lomā, ka tas sāka palikt sāpīgi.

Meditācija un dažādas citas apzinātības prakses nāca kā glābiņš – sākotnēji tikai meditācijā es saņēmu pozitīvas emocijas, iedvesmu, prieku. Caur meditāciju, savu domu vērošanu, jautājumu uzdošanu sev, emociju piefiksēšanu, sapņu pierakstīšanu, sāku lēnu ceļu pati pie sevis.

Kāda tam visam jēga? Dzīve.

Pamanīju, ka ja pati sev nepievēršos, tad dzīvē notiek situācijas, kas kā lielajā zvanā zvana, ka nav labi. Un dzīves mācības dažkārt bija nepatīkamas! Trauksme jau bija pavadonis, pie kā biju pieradusi un nemaz nezināju dzīvi bez – biju pielāgojusies. Tomēr slimošana man lika pievērst sev uzmanību.

Ikdienā vairākus gadus meditējot, veicot pašizpētes darbu, es vienā brīdī pieņēmu lēmumu.

Lēmumu klausīties uzmanīgāk, lēmumu iet dzīves “pendelei” vienmēr vismaz pussoli pa priekšu. Pati ieraudzīt, uzlabot, mācīties, pievērsties, ieklausīties!

Un tas nesa augļus! Intuīcijas attīstīšana, sevis uzmanīga vērošana, cita pieeja domām, cita izpratne ir nesusi līdzi iespēju paskatīties uz sevi un savu lomu savā dzīve no pilnīgi cita skatu punkta! Vairs nekādu saslimšanu, lai ievērotu sevi! Vairs nekādu dzīvošanu ilūzijā, bet tieši pretēji, “šeit un tagad” prasmes izkopšana.

Mirkļi, kad meditēju, pievēršos sev, esmu dabā ir svēti mirkļi, kad it kā atgriežos pati pie sevis. Pieskaros savai būtībai. Tas ir kā kompass, kas palīdz virzīties uz priekšu katru dienu savā ceļā. Jā, dažkārt, tas ir neiedomājami grūti. Jā, dažkārt, tas šķiet lieki. Bet es atceros un atgādinu arī Tev – cilvēks ir dzīva būtne. Tu mainies katru dienu, izturies pieņemoši arī pret sevi.

Meditācija un jebkuras apzinātības prakses dod rezultātus, ja tās tiek praktizētas ikdienā, bet Tev var nesanākt, Tev var apnikt, Tev var novērsties domas. Bet Tava apziņa un lēmums turpināt dienu no dienas nevar nenest rezultātus!

Pamēģini, sāc kaut ar 5 minūtēm dienā, tās Tev ir noteikti! Un pieturies pie jaunā paraduma katru dienu. Vēro sevi. Un pēc 3 mēnešiem vai 3 gadiem, novērtē savu ceļu. Ieraugi un paslavē! Tu esi tā vērta, lai sāktu kaut ar mazumiņu katru dienu!

Anna Melbārde

Zinu kā vajag, nevaru. Vai RTT var palīdzēt?

Pārdomas. Perfekcija.

Prāts un ilūziju radīšana

Ja atrodam sevī spēku sadzirdēt savas domas un no tām kaut nedaudz abstrahēties, tad iegūstam iespēju ieraudzīt sevi. Un nevis patieso sevi, bet sevi, ko uzkonstruējam ar savu domu palīdzību. Tā ir nedaudz kā mirāža, kas kā ārējā čaumala uzklāta patiesajai būtībai, kas vienkārši ir. Kas neprasa vārdus, paskaidrojumus, komentārus.

Cilvēka būtība, cilvēka prāta darbība un limiti rada šo mehānismu - es ieraugu koku, es nosaucu to par koku un es patiesībā to vairs neredzu kā unikālo veidojumu ar katru mizas kvadrātmilimetru, katru zara izlieku, katru lapu, jo prāts nespēj apstrādāt tik lielu informācijas daudzumu, tāpēc tam ir vieglāk kategorizēt. Nosaukt un aizmirst.